Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē 12. novembrī notika dzejnieka Imanta Auziņa 70 gadu jubilejai veltīts sarīkojums “Vārdu putekļi spožie”.
Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē 12. novembrī notika dzejnieka Imanta Auziņa 70 gadu jubilejai veltīts sarīkojums “Vārdu putekļi spožie”. Dzejnieks lasīja savus jaunākos dzejoļus, bet dziedātājs Jānis Sproģis dziedāja savas dziesmas ar Imanta Auziņa vārdiem.
Daudz baltu dieniņu dzejniekam novadniekam no mežiem bagātā Zalves pagasta vēl arī “Staburags” un laikraksta literārās lappuses autori. Imants Auziņš bija viens no pirmajiem, kurš šo lappusi veidoja un ilgus gadus bija tās literārais konsultants. Viņa laikā sāka skanēt dzejnieces Anitas Svētiņas, Maijas Briedes, Jāņa Bērziņa un citu dzejnieku vārsmas. Literārajā lappusē “Daugavas dardedze” publicējās represētie dzejnieki — Aleksandrs Pelēcis un Arvīds Osītis, jo Imants Auziņš nenobijās no toreizējās iekārtas, bet deva iespēju sevi izteikt arī cilvēkiem, kuriem padomju laikā nepublicēja ne grāmatas, ne atzina viņu talantu.
Savā jaunākajā dzejoļu grāmatā “Ars Poetica” Imants Auziņš raksta par dzīves un mūžības atziņām. Šajā grāmatā skan arī paša dzīves gājums:
“Ar dzeju kopā dzīvei modos,
ar dzeju gāju mīlu rast.
Kas tukšas čaulas — paliek kodols.
Kas dzeju nodos — sevi nodos.
Tā — mūža upes
otrais krasts.”
Kad tikāmies, dzejnieks sev vēlēja vēl desmit radošu gadu. Lai šī viņa vēlme piepildās, jo savai tautai sakāmā vēl viņam ļoti daudz! Mirkli apstājies, lēnāk skrieniet dzejas sudraba pakaviem apkaltie likteņa zirgi, jo Dzejnieks strādā.
