Bebru pagasta “Vecsiljāņos” kuplā Midegu dzimta 22. jūlijā sveica savu mīļo omīti — Austru Midegu — 85. dzimšanas dienā.
Bebru pagasta “Vecsiljāņos” kuplā Midegu dzimta 22. jūlijā sveica savu mīļo omīti — Austru Midegu — 85. dzimšanas dienā.
Jau vairāk nekā sešdesmit vasaru viņa ieklausās “Vecsiljāņu” liepu šalkoņā. Te aug un augļus dāvā viņas stādītās ābeles, bet ozoliņš, kurš 1941. gada vasarā bija pavisam sīks, sazaļojis varenā un stiprā mājas sargā.
Bērnības zeme — Jaungulbene
Jubilārei patīk pārlūkot seno dienu fotogrāfijas, domās atgriezties bērnības un jaunības zemē — Jaungulbenes pagastā. Viņa ir jaunākā no bērniem rentnieku ģimenē. Atmiņā nāk agrie vasaras rīti, kad sešgadīgs meitēns dodas pirmajās ganu gaitās. Mazā cilvēkbērna dzīvē gaišākie brīži ir mācības Jaungulbenes pagasta Siltāju pamatskolā. Ar vecāku atbalstu meitene mācības turpina Jaungulbenes valsts lauksaimniecības vidusskolā. Tas ir skaists un grūts laiks. Austra četru gadu laikā apgūst vidusskolas mācību priekšmetus, kā arī mājturību — aušanu, rokdarbus, ēdienu gatavošanu, dārzkopību un lauksaimniecību.
Skolu beidzot, apgūtā prasme rokdarbos un aušanā atklājusies katrā jaunietes izšūtajā tautastērpā. Pētot šī novada rakstus, Austra tos audusi un izšuvusi ar lielu rūpību. Skolas izlaidumā katra absolvente rotājusies savā tautastērpā. Pēc gadiem Austras Midegas jaunības rotu savā skolas izlaidumā uzvilkusi viņas vecākā meita Biruta.
Klāj galdu Valsts prezidentam
Visspilgtākais notikums, mācoties 4. kursā, bija prezidenta Kārļa Ulmaņa ierašanās Jaungulbenē. Gaidot prezidentu, skolotāju uzraudzībā meitenes posušas skolu, gatavojušas bagātīgu mielastu. Ciemiņus no Rīgas pils audzēknes sagaidījušas skolas pagalmā. Sasveicinoties Kārlis Ulmanis teicis runu, kurā uzsvēris, ka viņš ļoti interesējoties par skolas darbību. Visam bagātajam Austras Midegas mūžam neaizmirstams palicis toreiz iepazītais Kārļa Ulmaņa personības starojums, lielā sirsnība un vienkāršība. Austra bijusi starp tām meitenēm, kuras prezidentu apkalpojušas cienasta laikā. Viņa atceras: “Ieraugot mūsu bagātīgi klāto galdu, prezidents noteica — par daudz lepni jūs mani uzņemat, man pietiktu ar zirņu biezputru un biezpienu.”
Kur “Vecsiljāņu” liepas šalc
Tad atnāk mīlestība. Divi jauni un laimīgi jaunieši izlolo nākotnes sapņus par kopīgām mājām un skaistu dzīvi. Staltais, gaišmatainais rīdzinieks Laimonis Midegs bieži ciemojas Jaungulbenē, vecāku bijušajā dzīvesvietā, kur ieskatās glītajā un darbā izveicīgajā meitenē.
1940. gadā viņi salaulājas Jaungulbenes luterāņu baznīcā, kurā reiz Austra arī kristīta un iesvētīta. Pēc 50 gadiem viņi te svin zelta kāzas.
1941. gadā Laimoņa Midega vecāki nopērk jaunajai ģimenei māju — Bebru “Vecsiljāņus”. Saimniece stāsta, ka “Vecsiljāņus” 19. gadsimta beigās uzcēlis kāds mežkungs. Te 30. gados īslaicīgi dzīvojis izglītības ministrs Atis Ķēniņš. Savukārt Laimoņa Midega vecāki to nopirkuši no slavenās operdziedātājas Elfrīdas Pakules vecākiem, kuri te pavadījuši vasaras mēnešus. Arī 40. gados Pakuļu ģimene te braukusi ciemoties. Kara pēdējā gadā reiz pagalmā ienācis kāds noguris karavīrs, sakot: “Esmu Aleksandrs Daškovs, Elfrīdas Pakules vīrs.” “Vecsiljāņos” viņš atpūties un devies tālāk.
“Vecsiljāņu” liepu zaros san bites. Šajās mājās piedzīvots daudz prieka un laimes brīžu. Midegu ģimenes trīs meitas un divi dēli kāzas svinējuši “Vecsiljāņos”.
Posta un nemiera laiks
Atminoties kara gadus, Midegmātei acīs sariešas asaras — tik sāpīgi atcerēties šo posta laiku. 1944. gada sākumā, kad ģimenē aug trīs meitas, jaunākā ir tikai nedēļu veca, visiem jādodas bēgļu gaitās. Ar viņiem kopā ir arī Austras vecāki. Tikuši līdz Siguldai, tur pavada apmēram mēnesi. Autiņus jaunā sieviete zīdainītim žāvējusi uz ugunskura vai pie savas miesas. Atgriežoties mājās, vīru iesauc armijā, un viņas divatā ar māti apstrādā zemi, dara visus vīriešu darbus.
Viegli nav arī pēckara gadi. Abi ar vīru strādā kolhozā. Bērnus pieskatīt palīdz vecāki. Pirmajos kolhoza gados “Vecsiljāņos” ir kantoris. Lai arī klājas grūti, cilvēki kantora telpās spēlē teātri un rīko balles.
Klētniece ar 15 atslēgām
No 1952. līdz 1995. gadam Austra Midega strādā par klētnieci. Viņas pārziņā ir 15 graudu un lopbarības noliktavu. Katra noliktava ir citā vietā. Iesākumā braukusi ar divriteni, vēlāk tikusi pie zirga. Reiz ziemā, braucot pa aizputinātu ceļu Blanku mežā, apgāzušās ragavas, izkrituši svari. Kuru saukt palīgā? Pati vien tikusi galā.
Midegmāte smejas: “Savulaik, kodinot graudus, esmu sevi uz mūžu iekonservējusi ar ķimikālijām.”
Satiekas pēc pusgadsimta
Vienmēr saviļņojoši ir tikties ar kursabiedrenēm. 1985. gadā, kad Jaungulbenē noticis pirmais salidojums, jaunības draudzenes satikušās pēc 47 gadiem. Jubilāre stāsta: “Ilgi viena otrā lūkojāmies, līdz atpazinām. Šķīrāmies jaunības plaukumā, bet satikāmies jau kā vecmāmiņas.” 1993. gadā kursa salidojums noticis “Vecsiljāņos”. Sirmās kundzes skrējušas un dziedājušas tā, ka šķitis — te satikušās jaunas un dzīvespriecīgas meitenes!
“Es tevi pieturēšu!”
Austra Midega ir lepna par saviem bērniem: Birutu, Skaidrīti, Baibu, Jāni un Imantu. Katram no viņiem savs dzīves ceļš, bet visiem līdzi iedots no vecākiem mantotais darba tikums.
Vecmāmiņu dzimšanas dienā sveica 9 mazbērni un 9 mazmazbērni. Dzīvesbiedrs jau aizvadīts mūžībā, kopā ar jubilāri “Vecsiljāņos” dzīvo un saimnieko mazmeitas Mairas ģimene. Gandrīz ik dienu Austras kundze rosās virtuvē, gatavojot pusdienas dēla Jāņa strādniekiem un savai saimei. Viņai palīdz mazmeita Ieva. “Vecsiljāņu” saimniecei nav laika domāt par gadiem: “Raugoties savos mazmazbērnos, jūtos jauna!”.
Mazmazdēli Reinholds un Rūdolfs, arī Valters, kurš ik dienu ciemojas “Vecsiljāņos”, mīl un žēlo vecvecmāmiņu, klausās viņas stāstos. Kad nesen omīte saslimusi, viens no trīsgadīgajiem mazmazdēliņiem sacījis: “Omīt, veseļojies, iesim uz mežu ogās, es tevi pieturēšu!”. Omīte visiem — lieliem un maziem — dod savu padomu, dalās dzīves gudrībā un sirdsmīļumā.
