“Ak, šī mūsdienu jaunatne!”— šādu izsaucienu, diemžēl parasti negatīvā nozīmē, sabiedrībā dzirdam vai ik dienu.
“Ak, šī mūsdienu jaunatne!”— šādu izsaucienu, diemžēl parasti negatīvā nozīmē, sabiedrībā dzirdam vai ik dienu. Vecāka gadagājuma kundzītes un kungi nav apmierināti, ka jaunieši viņiem nepiedāvā sēdvietas satiksmes līdzekļos, nepalaiž pirmos pa durvīm, neprot uzvesties sabiedriskās vietās, rupji lamājas un kaujas.
Šādu uzskaitījumu varētu turpināt, bet tie ir gadījumi, kad darvas karote sabojā mucu medus. Slikto cilvēki ierauga ātrāk un atceras ilgāk, tādējādi dažu jauniešu uzvedību attiecinot uz jaunatni kopumā. Patiesībā jauniešos pozitīvā ir daudz vairāk nekā daudzos pieaugušajos.
Par to pārliecinājos, palasot Klintaines pagasta avīzē “Klintaine” publicētos pagastā dzīvojošo jauniešu raksturojumus, kurus rakstījuši viņu audzinātāji Pļaviņu ģimnāzijā.
“Lai smeļam labestību, ko labprāt saviem tuviniekiem dāvā Rolands un Guntars. Tā viņos ir. Viņi padod roku savai māmiņai, tētim, tuvākajiem, klasesbiedriem un skolotājai”— šie puiši mācās 10. klasē. 12. klases audzēkne Inga raksturota kā jauka, pieklājīga, jūtīga meitene, īsta draudzene. Vai mēs, pieaugušie, vienmēr esam īsti draugi?
Daudzu jauniešu raksturojumos uzsvērta viņu zinātkāre, pienākuma apziņa, labestība, centība, iejūtība, izdoma, dzīvesprieks. Kaut vai Jānis — izpalīdzīgs, kluss, mierīgs un nosvērts zēns, vienmēr labā garastāvoklī. Vai dažkārt pieaugušajiem no viņa nevajadzētu pamācīties?
Medus ir vesela muca, bet darvas tikai daži pilieni. Par tiem šodien nedomāsim, līgosim un ļausimies Jāņu dienas burvībai. Ja kaut kas slikts gadīsies, netiesāsim un neteiksim — ak, šī mūsdienu jaunatne! Tā ir tāda, kādu paši audzinām. Mūsu spogulis, kurā biežāk jāieskatās.
