Tas notika gandrīz pirms gada. Ap pulksten astoņiem tumšā janvāra vakarā divas jaunas meitenes automašīnā pa Rīgas—Daugavpils šoseju no Pļaviņām brauca Aizkraukles virzienā. Aiz Pērses tilta notika briesmīgā nelaime — sadursme ar kravas auto. Viena no draudzenēm Evija gāja bojā, mūsu meita Līga guva ļoti smagas traumas un tika aizvesta uz Jēkabpils slimnīcas reanimācijas nodaļu. Mums, vecākiem, tā bija asinis stindzinoša ziņa, vienīgais mierinājums — meita tomēr bija dzīva, kaut ārsti lolot cerības neieteica. Vēlāk meitu ar Katastrofu medicīnas centra auto aizveda uz Rīgu, uz Stradiņa slimnīcu. Tur mūsu Līgai veica vairākas smagas operācijas, bija jācīnās par dzīvību un ilgi jāārstējas.
Mūsu meita ar daudzu cilvēku palīdzību tomēr izķepurojās un šobrīd jau staigā, runā un pat mācās rakstīt ar datoru. To gan viņa pirms avārijas prata lieliski, jo bija policijas darbiniece Rīgā un vēlāk būtu strādājusi Jēkabpils policijā. Taču viņa nepaspēja piedzīvot savu pirmo darba dienu jaunajā darbavietā… Viņa nekad vairs nebūs tāda kā pirms nelaimes, taču mēs, vecāki, ceram un ticam, ka mūsu meitiņa dzīvos pilnvērtīgu dzīvi un sagādās mums prieku.
Šajās dienās pirms Ziemassvētkiem, kad mūsu ģimenes pārdzīvojumi jau nedaudz rimuši, ļoti vēlamies pateikt paldies daudziem cilvēkiem, kuri mums palīdzēja grūtajā laikā, cīnoties par meitas dzīvību un veselību. Vispirms jau visiem asinsdonoriem Pļaviņās un Rīgā, kurus organizēja ārste Inese Lejniece, ģimenes ārstei Astrīdai Zelčai, Aizkraukles slimnīcas terapijas nodaļai, kur sirsnīgi un nesavtīgi palīdzēja visi — no sanitāres līdz ārstam, īpaši ārstiem Gavarei, Krišjānei un Vizulim. No pirmās nelaimes dienas kopā ar mums bija radiniece Arita Dārziņa ar ģimeni, medmāsiņa Sandra, pļaviņiete, kura strādā Stradiņa slimnīcā.
Abas meitenes dejoja Pļaviņu jauniešu deju kolektīvā “Daugaviņa”. Paldies visiem dejotājiem un viņu vadītājai Inetai Reiterei par atbalstu, līdzjušanu un arī savākto naudiņu. Mēs esam kristieši un daudz lūdzam Dievu, lai palīdz mūsu meitiņai. Šajā grūtajā laikā mūs vienmēr garīgi ir stiprinājusi Pļaviņu katoļu draudze un priesteri Ingars Stepkāns un Andris Blūms. Nekad nebiju domājusi, ka tik dāsni var būt pat pilnīgi sveši cilvēki. Kaut vai Līgas darbabiedra policista māte Janīna Paegle, kura mūsu meitu slimnīcā bieži apciemoja, nesa no mājām ēdamo, bērza sulas, vienmēr iededza svecītes.
Par policistiem dažkārt mēdz runāt nosodoši, taču mūsu ģimene meitas kolēģus iepazina kā ļoti atsaucīgus un līdzjūtīgus cilvēkus — ne tikai policijas vadību Rīgā un Jēkabpilī, bet ikvienu ierindas policistu, meitas studiju biedrus, kuri ziedoja viņai asinis, lai meita dzīvotu.
Ziemassvētku priekšvakarā gribam no visas sirds pateikties visiem visiem labajiem cilvēkiem — nosauktajiem un arī nepieminētajiem medicīnas darbiniekiem, meitas kolēģiem, radiem, draugiem, paziņām par to, ko viņi mūsu ģimenes labā darījuši. Par to, ka mūsu meitiņa Līga ir kopā ar ģimeni un redz šo pasauli. Lai jums visiem laba veselība, gaiši, silti, mīļi Ziemassvētki un daudz laba Jaunajā gadā! Mēs ceram un ticam, ka arī mums viss būs labi.
