Vēršos pie “Staburaga” lasītājiem ar jaunu ierosinājumu — apzināt mūsu dzimtenes kapsētas. Šo ideju aizguvu no Ēvalda Kivilanda otrās grāmatas par Iecavas kapsētām.
Vēršos pie “Staburaga” lasītājiem ar jaunu ierosinājumu — apzināt mūsu dzimtenes kapsētas. Šo ideju aizguvu no Ēvalda Kivilanda otrās grāmatas par Iecavas kapsētām. Sagatavošanā esot jau ceturtā.
Jānis Vasarietis Staburaga pagastā
Šo grāmatu nolūks — saglabāt ziņas par mūsu senčiem, kuri guldīti Latvijas kapsētās, lai viņus neaizmirstu, kā tas daudzviet notiek. Vai mūsu nākamās paaudzes piedos, ka mēs kapsētas (Latvijā to ir ap 2400) pametam likteņa ziņā? Tajās apglabāti ne tikai vienkārši cilvēki, bet arī Latvijas mērogā ievērojami un slaveni, taču viņu kapu kopiņas jau tagad nav atrodamas.
Dokumentu krātuvēs daudz kas ir zudis. Lai uzzinātu par kapsētās neatpazītiem apbedījumiem, vēl iespējams izjautāt vietējos gados vecākos cilvēkus, kamēr viņi nav aizgājuši viņsaulē.
Trūkst ziņu arī par kapsētām: kad tās atklātas, kad uzcelti zvanu torņi, kad pirmo reizi skanējis kapu zvans? Daudzos kapu kalniņos redzami salauzti krusti, apgāzti pieminekļi, un vandaļi to dara vēl šodien. Dažreiz nav pat zināms, kuram apbedījumam šīs kapu zīmes piederīgas. Par dažām kapsētām nekādu ziņu nav pat Valsts vēstures arhīvā.
Ēvalds Kivilands, saņemot no vietējās pašvaldības niecīgu atbalstu, ir izpētījis visas 22 Iecavas pagasta kapsētas. Viņš Latvijā ir pirmais, kurš veicis kapsētu un kapavietu topogrāfisko uzskaiti un vēsturisko izpēti savā novadā.
Grāmatā koncentrēti aprakstīta katras kapsētas vēsture, publicēti to pārziņu uzvārdi, no kopējā apbedīto saraksta dotas īsas ziņas par personām. Minēti arī mirušo izvadītāju vārdi, amati un darbība.
Grāmatā ir nodaļa par kapu piemiņas zīmēm Iecavas kapsētās. Bēdīgi, bet mūsu laikam raksturīgi, ka no krustiem, piemiņas akmeņiem, obeliskiem un cita veida kapu piemiņas zīmēm iznīcinātas vai nozagtas 404 jeb 18%.
Otrajā grāmatā ir sešu kapsētu un kapavietu 14 topogrāfiskās kartes un ap 90 fotogrāfiju, kuru lielākā daļa iegūtas no apbedīto piederīgajiem, viņus iztaujājot.
Ārzemnieki, apmeklējot mūsu aizgājēju atdusas vietas, ar īpašu cieņu piemin latviešu attieksmi pret saviem senčiem, kas spilgti izpaužas kapsētās.
Varbūt mans raksts rosinās vēlmi arī citos pagastos atrast atbilstošus cilvēkus un iedalīt nedaudz līdzekļu savu kapsētu apzināšanai?
Praktisko padomu devējs, protams, varētu būt pats grāmatu autors Ēvalds Kivilands — Ābeļu ielā 3 Iecavā Bauskas rajonā, LV—3913. Mājas tālrunis 3941654, mob. t. 9687199.
