Jaunjelgaviešu Ritas un Broņislava Brokānu mīlulis ir runcis ar īsti latvisku vārdu Muris.
Jaunjelgaviešu Ritas un Broņislava Brokānu mīlulis ir runcis ar īsti latvisku vārdu Muris. Diezgan neatkarīgs būdams, viņš tomēr labi sadzīvo arī ar kucīti Terēzu un mājas baložiem.
Apaļš un sportisks
Rita un Broņislavs Brokāni ir rīdzinieki. Pirms sešiem gadiem iegādājušies māju Jaunjelgavā un pārnākuši uz šo pilsētu. Drīz jaunajiem iemītniekiem pieklīdis mazs kaķēns un tā te arī palicis.
Nu jau Muris izaudzis par īstu kaķi. Viņš sver septiņus kilogramus, bet svars netraucē aizvien būt sportiskam. “Jau mazs būdams, Muris iemācījās lēkt pāri priekšā sakrustotām rokām,” stāsta saimnieks. “Agrāk varēja uzlēkt augstāk, bet arī tagad, tikko saliec rokas, Muris neslinko.” Kā apliecinādams vārdu patiesumu, kaķis viegli pārlec pāri saimnieka rokām apmēram pusmetra augstumā.
Sportiskums nav vienīgā Mura “vājība”, izrādās, viņš ir arī ļoti komunikabls un “runīgs”. Mīļākais vārds kaķim ir: “Ņam!”. Kad saimnieki dodas iepirkties, Muris sēž pie vārtiem un atgādina, lai neaizmirst nopirkt kaut ko gardu arī viņam. Viņa mīļākais ēdiens ir barība “Kite Kat” un svaigas reņģes. Arī desas kaķis nesmādē, bet tām jābūt svaigām un gardām.
Savu panāk ar skaļo balsi
Murim, kā jau mīlulītim, ļauts gulēt gultā blakus saimniecei. Un nevis kājgalī, bet civilizēti — galvu liekot uz spilvena. Ik rītu četros Muris modina saimnieku, ar skaļu ņaudienu paziņojot, ka laiks doties ārā. “Kaķis ir pieradis, ka viss notiek pēc viņa prāta,” atzīst saimnieks. “Ja nepaklausīsi, vērs muti vaļā!”.
Murim ir pieredze arī medībās. “Savā mūžā viņš nomedījis divas peles un trīs kurmjus,” stāsta saimnieks. “Šad tad Muris atstiepj mājās kādu vardi, viņam patīk ar tām spēlēties. Arī putni Murim patīk.” Nekur tālu jau spārnotie rotaļu biedri nav jāmeklē, jo tepat aiz stūra ir mājas baložu — gluži vai ārzemnieku — būris.
Atceļo no Vācijas
“Baloži uz mūsmājām atceļoja no Vācijas,” stāsta Broņislavs Brokāns. “Meita Inta tur strādāja un, mājup braucot, man atveda dāvanu 70 gadu jubilejā. Lielā somā pieci baloži ceļoja pāri robežām. Domāju, meita tik lielā somā droši vien televizoru atvedusi, bet viņa saka — te tev būs pieci eņģelīši!”.
“Eņģelīši” arī atbilstoši uzvedas — lai gan viņiem ļauta brīvība, prom nelido. Izmet slaidu loku, aizlaižas līdz blakus mājām un atgriežas atpakaļ. Pirms kāda laika saimnieks gan prātojis putnus kādam uzdāvināt, jo problemātiski sagādāt viņiem barību. Baloži ēd kviešus, putraimus, grūbas, šķeltos zirņus.
“Ieliku avīzē sludinājumu, atsaucās daudzi,” tā saimnieks. “Pastāstīju baložiem, ka nu viņiem būs jauni saimnieki. Putni saprot gluži kā cilvēki. Augām dienām sēdēja uz būra satupuši un žēli dūdoja. Pašam asaras bira un palika žēl. Nodomāju — nē, nevienam es viņus nedošu! Balodis esot Dieva putns. Mājās, kur viņi dzīvo, nesperot zibens un pērkons.”
Baložu saimē gan ir jau septiņi putni. Lai bariņš nesavairotos pārlieku kupls, saimnieki neļauj mātītēm perēt. Katra mēnesī izdēj divas olas, jaunie putnēni ātri aug. Varētu gluži vai biznesu sākt? “Putnus pārdot nevaru, sazin, kādās rokās nonāks,” protestē saimnieks.
Buča Terēzai
Brokānu mājās, šķiet, visi ir bezgala viesmīlīgi un saticīgi. Ik rītu Muris pagalmā sasveicinās un iedod buču kucītei Terēzai, uzspēlē “sunīšus” ar baložiem. Savukārt putni līdzi uz mājām atveduši arī savvaļas putnu, lai paciemojas un panašķējas. Meža balodis gluži jauki jūtas ciemos un nebūt nedomā par došanos prom, sak’, kurš kaunu neprot, badu nemirst!
