Cilvēki regulāri tiek informēti par jauniem un jauniem krāpšanas veidiem gan pa tālruni, gan internetā.
Pirms kāda laika aktuāli bija zvani it kā no bankas, kad cilvēkus informēja par aizdomīgiem darījumiem ar viņu bankas kontiem vai kartēm un lūdza nosaukt bankas datus. Pēdējā laikā par aktuālu krāpšanas veidu kļuvuši arī e-pasti, kuros it kā kāda kredītkompānija informē par nenokārtotām kredītsaistībām.
“Saņēmu vēstuli ar atgādinājumu par nenomaksātiem 17 eiro par kādu aizņēmumu. Pirmajā mirklī domāju, ka tiešām esmu aizmirsusi kaut ko samaksāt, jo biju ņēmusi aizņēmumu un bija arī problēmas ar atmaksu. Taču vispirms nolēmu sazināties ar kompāniju, ar kuru kārtoju atmaksas lietas, un viņi apliecināja, ka nekādu parādu nav, viss ir nomaksāts. Kad pastāstīju par vēstuli, viņi pārbaudīja tajā norādīto firmu un sacīja, ka neko par tādu neatrod. Acīmredzot krāpniekiem ir pieeja kādām kredītņēmēju datubāzēm, ko viņi veikli izmanto,” stāsta kāda aizkraukliete.
Savukārt kāda skrīveriete mums pastāstīja par cita veida aizdomīgu tālruņa zvanu. “Zvanīja no numura ar Igaunijas kodu, taču skaidrā latviešu valodā stādījās priekšā kā no kādas energokompānijas. Tā kā tikko biju nomainījusi elektrības piegādātāju, sākumā zvans nelikās aizdomīgs un turpināju sarunu. Man sāka stāstīt, ka konstatēts nelikumīgs elektrības pieslēgums manam elektrības skaitītājam, tūlīt man atslēgs elektrību un par pieslēgšanu atpakaļ būšot ļoti dārgi jāmaksā,” stāsta skrīveriete. Tā kā sieviete ļoti satraukusies, sākusi raudāt, tad nekāda tālāka saruna nav notikusi, arī nekādi dati nav paprasīti. Sieviete par zvanu informējusi arī policiju. “Nezinu, vai tas ir kaut kāds jauns cilvēku terorizēšanas vai krāpšanas veids, bet gribu par to pabrīdināt arī citus,” saka skrīveriete.
Lai gan medijos daudz runāts par to, ka šādos gadījumos jābūt ļoti piesardzīgam, vēlreiz lūdzām komentāru policijai, kā labāk rīkoties šādās situācijās.
Atbild Dace Kalniņa, Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes vecākā speciāliste:
— Valsts policija atkārtoti aicina būt piesardzīgiem, komunicējot ar nepazīstamām personām, jo īpaši, ja zvans tiek saņemts no ārvalstu tālruņa numuriem vai zvanītājs runā tikai krievu valodā. Krāpnieki izdomā arvien jaunus veidus, kā iegūt informāciju, ar kuru var viegli piekļūt iedzīvotāju banku kontiem — viņi uzdodas par banku, elektroenerģijas, telekomunikāciju uzņēmumu pārstāvjiem vai pat arī par policijas darbiniekiem. Nekādā gadījumā nedrīkst nevienam izpaust savu personīgos un bankas datus, un situācijās, kad tas tiek prasīts, telefonsaruna ir jāpārtrauc.
