Jau vairāk nekā divus gadus esmu Eiropas Parlamenta deputāta Alfrēda Rubika palīgs lauksaimniecības jautājumos. Alfrēds Rubiks savus politiskos uzskatus nemaina, tāpēc cilvēki viņu ciena, bet par tiem mēs darbā daudz nerunājam. Viņš ir labs tautsaimnieks, un mums domstarpību nav, no viņa varu arī mācīties.
Katru nedēļu e—pastā saņemu Eiropas Parlamenta darba kārtību un prāvu kaudzīti ar materiāliem, kas saistīti ar lauksaimniecības jautājumiem. Man tie ir jāanalizē, jātiekas ar profesionāļiem un jāinformē deputāts par reālo situāciju valstī, jāsniedz objektīvs situācijas vērtējums, viedoklis par to, kā valstij labāk attīstīties. Diemžēl dažreiz ieteikumi nesakrīt ar valsts oficiālajām nostādnēm. Piemēram, valdība piekrīt, ka 2015. gadā vajag atcelt piena kvotas, bet es un mani kolēģi profesionāļi ir pārliecināti, ka to nedrīkst darīt, tad mazie piena ražotāji izputēs, jo Latvijā piena produktus arvien vairāk ievedīs ārzemnieki. Latvijas zemnieki saņem vismazāko Eiropas Savienības atbalstu, konkurence ir ļoti nevienlīdzīga.
Deputāts Alfrēds Rubiks uz Rīgu dodas katru nedēļu, un parasti reizi nedēļā mēs braucam pa Latvijas laukiem. Kopā ar viņu pagājušajā nedēļā Ķekavā piedalījos biedrības “Zemnieku saeima” kongresā. Tajā diskutēja par lauku reģionu attīstību, par to, ko zemnieki var darīt paši un ko varam prasīt no Eiropas, lai lauki attīstītos. Kongresā par lauksaimniecības politiku runāja arī Valsts prezidents Andris Bērziņš, taču ļoti vispārīgi un nekonkrēti, viņš tikai piekrita esošajām problēmām, taču nekas nebija dzirdams par risinājumiem, lai situāciju uzlabotu. Turpretī pašreizējā zemkopības ministre Laimdota Straujuma ir viszinošākā no visiem zemkopības ministriem, kādi mums ir bijuši kopš neatkarības atjaunošanas.
Mēs Eiropā neko nepanāksim, ja mums nebūs vienotas valsts politikas, ja premjeram nebūs stingras nostājas. Ja arī turpmāk mūsu valsts vien lūgs, nevis uzstās, mēs Eiropai būsim tikai tādi kājslauķi. Situācija ir līdzīga laikam, kad pie varas nāca Kārlis Ulmanis — valsts tiek izlaupīta, un to nodrošina pašreizējā pārvaldes sistēma. Kamēr latvieši plēšas ar krieviem, iegūst trešā puse: zemi pērk dāņi, vācieši un holandieši, bet mežu — somi un zviedri. Bankas un pārstrādes rūpnīcas pieder skandināviem, bet kas pieder mums? Mūsu valsts un tās pilsoņi varētu būt ļoti bagāti, ja valsti pareizi pārvaldītu.
Krievija aizliegusi ievest dzīvas cūkas. Par šādu situāciju Briselē un Latvijā runājām jau pirms diviem gadiem — paredzējām, ka importa aizlieguma gadījumā daļa cūkkopju bankrotēs, jo cūkgaļas pašizmaksa te ir daudz lielāka nekā Eiropas valstīs, turklāt Eiropā cūkkopjiem valsts maksā par biogāzes ražošanu no cūku mēsliem.
Satversmes grozījumi paredz, ka pie Saeimas deputātiem varēs izdarīt kratīšanu un viņus varēs administratīvi sodīt bez parlamenta piekrišanas. Mūsu valstī tas ir ļoti nepieciešams. Saeimas deputātus vajadzētu sodīt trīsreiz bargāk nekā parastos cilvēkus, jo viņiem jābūt paraugam. Taču notiek otrādi — par daudz ko viņus vispār nesoda.
Latvijas izglītības un zinātnes darbinieki vēlas par 10 procentiem lielākas algas. Domāju, ka izglītības un zinātnes iestādēs vajadzīga reforma. Vadošajos posteņos esošie saņem ļoti lielas algas, bet ierindas skolotāji un zinātnieki — mazas. Šo disproporciju vajag likvidēt nevis no valsts budžeta, bet izveidojot godīgu samaksas sistēmu. Jāizvērtē arī, vai alga jāpalielina, ja skolēnu skaits samazinās. Skolotāju skaitam jābūt proporcionālam skolēnu un studentu skaitam valstī, ja skolēnu skaits samazinās, proporcionāli jāsamazina skolotāju skaits.
Valsts policijas Prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš atzinis, ka fotoradaru firmas darbinieki viņu neklausa un neizvieto radarus tur, kur policija vēlas. Tā ir kārtējā aplamība — fotoradariem vajadzēja būt Valsts policijas rīcībā, taču ar politisko spēku atbalstu priekšrocības ieguvusi viena firma.
Rīgas apgabaltiesa šonedēļ izskatīs maksātnespējīgās “Latvijas Krājbankas” bankrota procedūras sākšanas pieteikumu. Latvijā bankrotējušas jau tik daudzas bankas! Mani vienmēr izbrīnījis tas, ka banku sistēma kalpo nevis ražošanas attīstībai, bet augļošanai. Latvijā bankas ir valsts valstī.
Eiropas Savienības valstu ārlietu ministri Briselē noteica sankcijas pret konkrētām personām un ap 30 Baltkrievijas uzņēmumiem, protestējot pret autoritārā prezidenta Aleksandra Lukašenko režīmu. Valstī ir politieslodzītie, nāvessods izpildīts diviem metro spridzinātājiem. Uzskatu, ka sankcijas ir iejaukšanās Baltkrievijas iekšējās lietās — kādas mums ir tiesības to darīt? Lukašenko ir visas tautas vēlēts prezidents, tā ir neatkarīga valsts ar 10 miljoniem iedzīvotāju, un baltkrieviem pašiem ir jānosaka savas valsts politika. Eiropas Savienības politika ir ļoti tuvredzīga, jo Baltkrievija tuvināsies Krievijai. Baltkrievija interesē gan Eiropas Savienībai, gan Krievijai, katra grib dabūt savu kumosu.
Minskā ar ģimeni sagaidījām Jauno gadu — bērni šajā valstī bija pirmo reizi, un viņiem tas šķita eksotiski, aizraujoši. Pats tur esmu bijis daudzreiz. Uzskatu, ka mums ar Baltkrieviju ir jāsadarbojas, jo mums ir līdzīgi klimatiskie apstākļi, tādas pašas energoresursu problēmas, ir daudz lauksaimniecības zemes. Tur vēl joprojām darbojas kolhozi un rūpnīcas, tas nav izputināts, cilvēkiem ir garantijas izglītībā un veselības aprūpē, benzīns maksā tikai 45 santīmus par litru. Baltkrievijai ir kālija sāls atradnes. Naftu var aizvietot ar elektroenerģiju, bet kāliju aizvietot nav iespējams. Savukārt baltkrieviem garšo mūsu zivis, un viņi labprāt Latviju izmantotu kā tranzītvalsti.
Latvijā 25. martā daudzviet bija represēto atceres pasākumi. Mana dzimta ir cietusi, turklāt no abām lielvarām, gan krievu, gan vācu — latvieši vienmēr ir bijuši kā starp diviem dzirnakmeņiem. Vēsture ir jāņem vērā, lai zinātu, kā dzīvot turpmāk, tomēr mēs par daudz raudam un vaimanājam — citus tas neinteresē, viņiem ir svarīgi, kādi mēs esam šodien. Mums jāmācās no ebrejiem, kuri māk vēsturi izmantot savā labā.
Nedēļas nogalē pārgājām uz vasaras laiku. Uzskatu, ka tas ir nepareizi. Krievija, Baltkrievija un vēl daudzas pasaules valstis laiku vairs negroza. Mums arī to nevajadzētu darīt.
Pie manis ciemojās brālis, bija atbraucis no Īrijas. Viņš tur strādā kādā grants karjerā par darbu vadītāju, viņa pakļautībā ir īru strādnieki. Mūsu mājās bieži ciemojas draugi un paziņas. Sestdienās ejam latviešu svētnīcā — pirtī. Vēlu ikvienam ne tikai strādāt, bet arī atrast laiku draugiem un atpūtai.
