Izlasot 2006. gada 11. februāra laikrakstā “Staburags” publicēto rakstu “Sāpe paliek dziļi sirdī”, mēs, Skrīveru sociālās aprūpes centra darbinieki, tajā skaitā arī mediķi, jūtamies vīlušies un nepatiesi apvainoti, tāpēc izsakām arī savu viedokli.
Izlasot 2006. gada 11. februāra laikrakstā “Staburags” publicēto rakstu “Sāpe paliek dziļi sirdī”, mēs, Skrīveru sociālās aprūpes centra darbinieki, tajā skaitā arī mediķi, jūtamies vīlušies un nepatiesi apvainoti, tāpēc izsakām arī savu viedokli.
Mums patiešām no sirds žēl, ka jums nebija iespējas atvadīties no mīļā vīratēva. Mēs, darbinieki, vienmēr priecājamies, ja kāds no tuviniekiem bieži apmeklē mūsu klientus. Arī jūs, cienījamā Līgas kundze, rakstāt, ka bieži apciemojāt savu vīratēvu. Te nu jāsaka, ka mums nebija iespējas jūs bieži te redzēt, jo ne reizi jūs nepieteicāt savu apmeklējumu mediķiem, lai gan katrā korpusā par to izlikti paziņojumi. Jūs, Līgas kundze, to neuzskatījāt par vajadzīgu. Tuvinieku apmeklējumus ierakstām īpašā žurnālā, ļoti žēl, bet jūsu uzvārda tur nav! Jūs rakstāt, ka bieži apciemojāt vīratēvu, bet vai šo apmeklējumu laikā jums neradās jautājumi aprūpētājiem un ārstiem par vīratēva veselību? Žēl, bet šādu kontaktu ar personālu jums nebija.
Aprūpe jūsu vīratēvam Jānim Smalkajam bija nodrošināta. Katru dienu viņš saņēma nepieciešamos medikamentus. Medicīnas personāls ik rītu apjautājas klientiem par viņu veselību. Arī tajā rītā, kad jūsu vīratēvs sūdzējās par sāpēm kājā, viņu apskatīja ārsti, un jūsu vīratēvu aizveda uz Aizkraukles slimnīcu.
Jūs mums pārmetat, ka nepiezvanījām, bet te nu jāsaka, ka mēs jums zvanījām vairākkārt, tikai neizdevās piezvanīt. Arī šie zvani ir fiksēti žurnālā. Izrādījās, jums bija mainīts tālruņa numurs, ko jūs neuzskatījāt par savu pienākumu mums paziņot.
Jūs rakstāt, ka grāmatvedībā bija jūsu tālruņa numurs. Arī šo numuru uzzinājām nejauši, jo jūs zvanījāt un lūdzāt paziņot vīratēvam par viņa māsas bērēm, ko mēs arī izdarījām. Savukārt grāmatvedībā nezināja, ka savu nomainīto tālruņa numuru neesat paziņojusi medicīnas personālam.
Mums ļoti žēl, ka tāds ir iznākums, jo arī mēs pārdzīvojam par saviem klientiem.
Skrīveru sociālās aprūpes centra kolektīva vārdā — Ingrīda Baikova, psiholoģe
