Šīs vasaras lielākajā notikumā Jēkabpilī — Baltijas valstu motociklistu salidojumā — piedalījās arī ap 30 motobraucēju no Aizkraukles rajona.
Šīs vasaras lielākajā notikumā Jēkabpilī — Baltijas valstu motociklistu salidojumā — piedalījās arī ap 30 motobraucēju no Aizkraukles rajona. Viņi uz šo pasākumu devās ar domu sevi parādīt un citus apskatīt.
Cieņā veci un jauni
Jēkabpilī, Krustpils saliņā, salidojuma dienā pulcējās vairāki simti ādas tērpos ģērbtu, tetovētu, stilīgu kungu un dāmu, kuri brauc ar vecākiem un jaunākiem, pašdarinātiem un pēc pasūtījuma gatavotiem motocikliem. Te varēja apskatīt, kā motociklu industrija pasaulē attīstījusies pēdējos divdesmit gados. Vieni brauc ar veciem, pārtaisītiem un uzlabotiem ižiem, urāliem un dņeprām, citi — ar 20 tūkstošu dolāru vērtām hondām un jamahām. Cilvēki un motocikli ir tik atšķirīgi, taču visus viņus saista aizraušanās ar šiem spēkratiem. Pasākumā varēja satikt arī pulka aizkraukliešu. Te bija gan jaundibinātā Aizkraukles kluba “Kraukļa sirds” braucēji, gan arī individuālie motociklisti, kuri braucamos iegādājušies tikai šogad un rokeru pulciņā ir jauniņie.
Vērtīgāks paštaisītais
Pēdējos gados motociklu Latvijā kļūst arvien vairāk, un nu jau īsts vīrs nav tas, kuram lepnāks autiņš, bet gan tas, kuram labāks motocikls. Tas liecina arī par īpašnieka rocību. Kam naudas mazāk, tas nopērk vecu moci un iespēju robežās to atjauno, uzlabo. Vēlāk mēģina izdevīgi pārdot, lai pirktu vietā jau labāku braucamo. Paši motociklisti atzīst, ka vērtīgākie ir tieši paštaisītie braucamrīki. Kurš bagāts, tas nopērk lepnu moci un apzinās tikai tā cenu veikalā. Taču pašu darinātajam cenu nosaukt nav iespējams, jo neviens nevar novērtēt tehnikas vienībā ieguldīto darbu, laiku un mīlestību.
Uzgavilē braucējiem
Jēkabpilī varēja apskatīt arī motociklus uz trijiem riteņiem jeb tricikļus. Latvijā ir ap desmit šādu transporta līdzekļu, trīs no tiem — paštaisīti. Divi no pašu darinātajiem bija salidojumā — viena īpašnieks ir Bauskas kluba “Bucefals” dalībnieks. Lielākam efektam motociklam piestiprināts kluba karogs, bet aizmugurē piekabītē — alus muca. Ja tāds brauc motociklu parādes priekšgalā, skats ir iespaidīgs. Ne velti triciklim uzgavilēja simtiem jēkabpiliešu, kuri drūzmējās ielu malās, lai vērotu rokeru parādi. Kaut ko tādu Jēkabpils iedzīvotāji vēl nebija redzējuši.
Strādā vairāk nekā pusgadu
Ar vienu no tricikļa īpašniekiem — Ilgvaru Petrovu no Tukuma kluba “Savējie” — aprunājās arī “Staburags”. Reiz motociklu izstādē Rīgā ar tricikli bija ieradies arī kāds lietuvietis, kurš neļāva savu braucamu aizskart vai fotografēt, tā sargājot savas autortiesības uz šo motociklu. Ilgvaram nav nekā slēpjama, viņš labprāt stāsta par tricikļa tapšanu, ļauj tajā iekāpt un pozē fotogrāfiem.
Ilgvars pats izdomājis, kādam triciklim jāizskatās, un septiņu mēnešu laikā to salicis. Detaļas ir gan paša darinātas, gan pielāgotas. Izmantots čehu automašīnas TATRA motors. To, ko Ilgvars nevarēja paveikt pats, palīdzēja citi kluba dalībnieki, piemēram, šuva sēdekļus un apgleznoja motociklu.
Novērtē par desmit tūkstošiem
Motocikla aizmugurē piestiprināts uzraksts “Pārdod”. Par kādu summu Ilgvars būtu ar mieru šo braucamo pārdot? “Ja kāds piedāvātu desmit tūkstošu eiro, varbūt pārdotu. Nesen atgriezos no Zviedrijas, kur bija pašdarināto motociklu salidojums. Man piedāvāja trīs tūkstošus. Taču par tādu summu es no sava braucamā nešķiršos. Zviedrijā motociklus arī vērtēja, taču vērtētāji bija salidojuma apmeklētāji, kuri noteica savu simpātiju. Uzvarēja vietējie, taču es uzskatu, ka mūsu motocikli ir pārāki,” saka Ilgvars Petrovs.
Aptur ziņkāres pēc
Šādi braucamie uz ceļa izraisa lielu interesi. Ir bijuši gadījumi, ka tricikli vai neparastāku motociklu ceļu policisti aptur tikai ziņkāres pēc. Daudzi autovadītāji sveicina šādus pretimbraucējus, signalizē. Taču ne visi pret motociklistiem izturas ar tādu cieņu. Ir braucēji, kuri uz ceļa motociklus kavē apdzīt. Jāsaka gan, ka daži motociklisti, īpaši tie, kuru īpašumā ir jauni, jaudīgi šosejas motocikli, brauc visai pārgalvīgi. Taču visi sastaptie motociklu vadītāji, kuriem prasīju par braukšanas stilu, apgalvoja, ka darot to nepārsniedzot atļauto ātrumu un stūrējot prātīgi.
Zviedri vairāk ceļo
Jēkabpilī pēc draugu ieteikuma bija ieradušies arī divi zviedru motociklisti. Vīri jau gados, jo interesei par motocikliem un ceļošanu nav vecuma ierobežojumu. Viņi stāstīja, ka arī zviedru vidū ir daudz rokeru, īpaši valsts dienvidos. Regulāri notiek motociklistu saieti, taču zviedri ir turīgāki, brauc ar labākiem motocikliem, tāpēc vairāk ceļo uz ārzemēm. Viesojoties Zviedrijā, Ilgvaram Petrovam radies priekšstats, ka tur motocikliem neliek neko lieku, valda izteikts minimālisms. Paši zviedri gan apgalvo, ka dekoratīvais aprīkojums jeb tjūnings arī šajā ziemeļvalstī ir cieņā.
