Tiem, kuri pēc garās un pelēkās ziemas vēl nejūtas pietiekami moži, atgādinām — šorīt pulksten 7.14 sākās astronomiskais pavasaris! Līdz ar garākām dienām, īsākām naktīm un siltāku laiku mostamies ne tikai mēs, cilvēki, sarosās visa dzīvā radība, arī ūdeņi.
Aizkraukles reģionā pavasaru palu apdraudētākā vieta ir Pļaviņas, un iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka, ledus masām iepeldot Pļaviņu ūdenskrātuvē, ūdenslīmenis Daugavā pie Pļaviņām var celties pat par trim līdz četriem metriem. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra speciālisti prognozē, ka ledus lūšana austrumu un centrālās daļas upēs gaidāma marta trešajā dekādē, bet Daugavā augstākais ūdenslīmenis būšot tikai aprīļa vidū.
Gatavojoties pavasara paliem, visā Latvijā apzināti vajadzīgie resursi, lai plūdu gadījumā varētu rīkoties operatīvi. Arī Pļaviņās glābšanas un cilvēku evakuācijas darbos tad iesaistīsies gan zemessargi, gan ugunsdzēsēji, gan pašvaldības un Valsts policijas darbinieki. Iepriekš Pļaviņu novada dome solīja, ka arī šogad, tāpat kā pērn, uz Daugavas ledus kaisīs kūdru, lai veicinātu ledus kušanu bīstamajos upes posmos, tomēr labvēlīgo laika apstākļu dēļ to nevajadzēs darīt.
Pļaviņu novada domes civilās aizsardzības komisija strādā pastiprinātā režīmā, priekšsēdētāja Gunta Žilde vebkamerā seko līdzi notiekošajam uz Daugavas un sazinās ar kolēģiem Jēkabpilī. Šobrīd ledus kārta Aiviekstē esot plāna — apmēram desmit centimetru, taču Daugavā tā ir krietni biezāka. “Joprojām uz ledus sēž daudzi zemledus makšķernieki, bet nedēļas nogalē pa ledu vēl brauca automašīnas. Ja arī turpmāk būs tik labvēlīgs laiks, kad naktī piesals, bet dienā temperatūra būs virs nulles, tad ledus pats sairs un pļaviņiešiem plūdi ies secen. Esam brīdinājuši iedzīvotājus par iespējamajiem plūdiem, taču ne jau visi to ņem vērā. Pēc 2010. gada pieredzes, kad daudzās mājās ieplūda ūdens un sabojāja mēbeles un iedzīvi, esam aicinājuši pļaviņiešus apdrošināt savu īpašumu. Daļa to nedara, aizbildinoties, ka nav naudas, bet no iedzīvotājiem esmu dzirdējusi, ka tos īpašumus, kuri patiešām ir plūdu zonā, kompānijas nevēlas apdrošināt,” stāsta Gunta Žilde.
Pļaviņu mūzikas skola ir vien dažu metru attālumā no Daugavas. Direktors Jānis Ludbergs, sarunājoties ar mani pa tālruni, raugās uz upi pa sava darba kabineta logu un ir optimistisks: “Nekādu plūdu šopavasar nebūs! Redzu, ka ledus gabali jau ir sašķēlušies, pa tiem pastaigājas vārnas un upē manāma straumīte. Trīsdesmit gadu laikā atceros tikai vienu reizi, kad skolā uz divām stundām ieplūda ūdens. Vai tie ir plūdi? Plūdi ir tad, kad visa pilsēta ir zem ūdens! Manuprāt, tā ir nevajadzīga ažiotāža, kas tiek sacelta katru gadu, bet vēl ne reizi nekas bīstams nav piedzīvots. Arī mums klavieres sagatavotas pacelšanai, taču tas ir tikai lieks darbs.”
Cerams, laiks būs labvēlīgs un ledus Daugavā sairs, upe neizies no krastiem un nesabojās pļaviņiešiem prieku par sagaidīto pavasari!
