Straujais egļu astoņzobu mizgraužu populācijas pieaugums pagājušā gada vasarā liek rūpīgi gatavoties 2020. gada sezonai, brīdina Zemkopības ministrija (ZM). Šobrīd Meža departaments strādā pie egļu aizsardzības plāna. Tas paredz, ka valsts nodrošinās slazdus kaitēkļa apkarošanai.
Populācija pieaug divkārt
Latvijā strauji pieaugusi egļu astoņzobu mizgrauža populācija, rāda pērn veiktais meža kaitēkļu un slimību monitorings. Salīdzinot ar 2018. gadu, tā palielinājusies vairāk nekā divas reizes. Bioloģijas doktors, mežzinātnes ideju, pētījumu un lietišķo izstrādņu centra “Silava” vadošais pētnieks Agnis Šmits atzīmē, ka šāda situācija ir daudzās Eiropas valstīs. Labvēlīgu situāciju, lai egļu astoņzobu mizgrauzis savairotos, radījuši pēdējo gadu klimatiskie apstākļi.
Augsta kaitējuma riska slieksnis Latvijā pērn sasniegts Vidzemes centrālajā un ziemeļu daļā. Visbūtiskākie kaitējumi ir konstatēti Lubānas apkārtnē, kur mizgraužu savairošanos veicināja 2017. gada rudens plūdi, kad Aiviekstes—Pededzes baseinā pārplūda plašas teritorijas. Nākamajā vasarā kaitēklis strauji savairojās novājinātajās vai kalstošajās eglēs. Otrs augstākais mizgrauža blīvums ir Gaujas Nacionālā parka teritorijā Cēsu apkārtnē. To savukārt veicinājusi 2017. gada sausā vasara un salīdzinoši lielais vēja gāzto koku apjoms.
Līdz šim desmit gadu laikā mizgrauža blīvums Latvijā bijis zems. Iepriekš tas strauji savairojās pēc 2005. gada vētras. Divus gadus pēc tās lielākajā daļā valsts pat tika izsludināta ārkārtēja situācija. Toreiz “Silava” sadarbībā ar akciju sabiedrību “Latvijas Valsts meži” izstrādāja vērtīgo egļu audžu aizsardzības plānu. Lai ierobežotu kaitēkļa izplatību, tika sniegts atbalsts arī privātajiem meža īpašniekiem. Tādējādi divu gadu laikā mizgrauža populāciju izdevās būtiski samazināt, atgādina A. Šmits.
Laiks plānot
apskati
Arī šobrīd ZM Meža departaments strādā pie egļu aizsardzības plāna. Projektu paredzēts apstiprināt nākamajā darba grupas sanāksmē, kas tiks sasaukta tuvākajā iespējamajā laikā, skaidro ministrijas pārstāvis Kaspars Funts. Viņš norāda, ka par veicamajiem pasākumiem egļu audžu aizsardzībā var interesēties, vēršoties pie Valsts meža dienesta un Meža konsultāciju pakalpojumu centra darbiniekiem, kā arī Meža īpašnieku biedrībā.
Atbilstoši rīcības plāna projektam par mizgrauža ierobežošanu izstrādāti priekšlikumi šāgada postījumu apzināšanai. Šis process sāksies pēc mizgraužu izlidošanas — apmēram aprīļa beigās. Tas nozīmē, ka meža īpašniekiem pašiem būs jāiesaistās savā īpašumā esošo egļu audžu pārbaudē, lai pārliecinātos, vai kokos nav iemitinājies kaitēklis.
Maldīgs ir priekšstats, ka stumbra sveķošana veicina mizgrauža koloniju. Patiesībā tā veidojas no lauztiem zariem vai citām mehāniskām brūcēm. Nelielas sveķu lāsītes uz stumbra liecina tikai par to, ka egle sekmīgi atvairījusi mizgraužu uzbrukumu. Sveķos var noslīkt vairāki tūkstoši vaboļu.
Kokus, kur atrasti kaitēkļi, nekādā gadījumā nedrīkst nozāģēt un izvest no meža mizgrauža ligzdošanas laikā. Tādējādi tiks panākts pilnīgi pretējs efekts — kukaiņiem izveidota pulcēšanās vieta, jo ciršanas atliekas — skaidas, celms, skujas — izdala vielas, kas pievilina mizgraužus pat no liela attāluma. Rezultātā pēc mēneša īpašnieks var iegūt trīs līdz piecus tikko nokaltušus kokus.
Ja kaitēklis konstatēts vienā vai divos kokos audzes vidū, tos var nozāģēt ziemā. Savukārt, ja egles bojātas lielā skaitā, nepieciešams veikt sanitāro cirti un nozāģēt gan dzīvos, gan nokaltušos kokus. Kaltušas egles zaudē savu tirgus vērtību, bet fizikālās īpašības saglabā, atzīmē A. Šmits. Iegūto kokmateriālu varēs izmantot saimnieciskām vajadzībām, sazāģējot dēļos.
Var būt pretējs efekts
Gadījumos, kad tuvumā atrodas vērtīga nebojāta audze, pēc bojātās nociršanas tajā var izvietot feromonu slazdus, ko izmanto mizgraužu ķeršanai. Tajos ievieto mākslīgi sintezētu pievilinātāju, tāpēc ir ļoti būtiski stingri ievērot lietošanas noteikumus. Feromona slazdi efektīvi darbojas mizgrauža apkarošanā, ja tie ir pareizi izvietoti. Nepareizās vietās izvietoti slazdi var izraisīt pretēju efektu, brīdina K. Funts.
Slazdus, piemēram, nedrīkst novietot tuvāk par 30 metriem no augošas egles. Mizgrauzi nav viegli piemānīt, un slazda vietā tas var iekrist kokā. Tādēļ situāciju labāk izvērtēt kopā ar Valsts meža dienesta un Meža konsultāciju pakalpojuma centra darbiniekiem — tie palīdzēs arī izplānot pasākumus mizgrauža postījumu novēršanai. Egļu aizsardzības plāns paredz, ka meža īpašniekam, kura izstrādātā cirte būs piemērota mizgraužu slazdu izvietošanai, tos nodrošinās valsts. ◆
Uzziņa
Egļu astoņzobu mizgrauzis
◆ Vēsturiski Latvijā raksturīga tikai viena paaudze gadā, bet pēdējos gadu desmitos, vasarām kļūstot siltākām un rudeņiem garākiem, arvien biežāk novērojama sekmīga divu paaudžu attīstība.
◆ Savairojas karstās un sausās vasarās, pēc vētrām vēja gāztajās un lauztajās eglēs. Nereti tā nodarītie postījumi ievērojami pārsniedz vētras radītos zaudējumus.
◆ Kamēr populācija neliela, vairojas izgāztos kokos, celmos, ciršanas atliekās. Vēlāk uzbrūk pieaugušām eglēm, kas vecākas par 50 gadiem. Var pievārēt veselus, nenovājinātus, lielus un staltus kokus.
◆ Lai nomaitātu vidēji lielu egli, pietiek ar 3000—5000 vabolēm.
No www.zm.gov.lv
Uzziņa
Kas liecina par mizgraužu izplatību?
◆ Nokaltušas egles.
◆ Ieskreju caurumiņi aptuveni viena milimetra diametrā uz stumbra acu augstumā. No tiem birst brūni mizas milti, kas krājas zaru žāklēs un pie sakņu kakla.
◆ Ja mežā novēroti svaigi kaitēkļa nodarīti bojājumi, nepieciešams vērsties Valsts meža dienestā vai pie “Silavas” speciālistiem, kuri profesionāli novērtēs situāciju un ieteiks pareizāko risinājumu.
No www.zm.gov.lv
