Skrīveru novada ģimenes ārste Dagmāra Eglīte valsts svētkos saņēma Veselības ministrijas Atzinības rakstu par profesionālu, ilggadēju un godprātīgu darbu iedzīvotāju veselības saglabāšanā un slimību profilaksē. Skrīveros daktere strādā jau 42 gadus, un patlaban viņas ģimenes ārsta praksē ir ap 1800 pacientu.
Mediķi strādā 24 stundas diennaktī
Par saņemto Veselības ministrijas atzinības rakstu Dagmāra Eglīte teic, ka tas ir liels gandarījums un mūža darba novērtējums. Pateicība saņemta arī no Skrīveru novada pašvaldības. “Mediķa profesijā ir arī grūti brīži, kad pacientu problēmas “ielaid” sevī, sāc pārdzīvot un just līdzi, ne tikai sniedz profesionālu palīdzību. Teorētiski no tā vajadzētu norobežoties, taču, kā to lai izdara, ja daudzus skrīveriešus ārstēju jau trešajā paaudzē un par viņu veselību zinu visu,” teic Dagmāras kundze.
Nezaudēt optimismu, rast spēku, jo, neraugoties uz pieņemšanas laiku, mediķis vienmēr ir mediķis 24 stundas diennaktī, palīdz lieliskais kolektīvs: ārsta palīdzes Ludmila Bankevica un viņas meita Aivija Bankevica, kā arī kolēģe — otra ģimenes ārste Aija Skudra.
Nākamgad ģimenes ārstes praksei atkal jāiziet resertifikācija, kas notiek ik pēc pieciem gadiem. “Pēdējo reizi, kārtojot dokumentus, klusībā domāju: viss, vairāk nestrādāšu, pienācis laiks atpūtai. Manas kolēģes tādu domu nepieļauj, un tagad arī saņemtā ministrijas atzinība uzmundrina nākamajiem pieciem gadiem: jāstrādā!” pārliecināta daktere.
Rīdziniece vairākās paaudzēs
Dagmāra Eglīte ir īstena rīdziniece vairākās paaudzēs, taču jau bērnībā bija cieši saistīta ar laukiem — Ērgļu pusē bija vecvecāku mājas, kur pavadītas brīvdienas un vasaras. “Biju pavisam maza meitene un jau tolaik sapņoju, ka reiz varētu kļūt par ārsti. Atceros, kad vectēvs kāva jērus un teica, ka jānāk palīdzēt, lai pārbaudītu, vai nebīstos no asinīm. Neaicināja jau pašos kaušanos darbos, bet vēlāk, kad gaļa jāsadala, tad gan. Un palīdzēju, neģību,” atceras daktere.
Pamatskolas laikā domas par profesijas izvēli svārstījās, jo saistīja arī jurisprudence, tomēr 1966. gadā iestājās Medicīnas institūtā, studijas tur ilga sešus gadus. “Tolaik nebija tādas rezidentūras, taču trīs gadus vajadzēja “atstrādāt” stipendiju noteiktā vietā — mani un vīru Egilu, kurš bija arī mans kursabiedrs, nosūtīja darbā uz Viļakas slimnīcu. Studiju gados mani vairāk aizrāva ķirurģija, specializējos kā deguna un ausu ārsts, taču, nonākot Viļakas slimnīcā, nācās strādāt vēl plašākā spektrā — te bija jāstrādā ķirurģijā, pediatrijā, arī dzemdību nodaļā, ja vajadzēja,” atceras daktere.
Darba gadi Viļakā devuši īsto rūdījumu un pieredzi, kas turpmākajā ārsta darbā lieti noderējis — spēt augstskolā iegūtās teorētiskās zināšanas ik dienu plaši izmantot praksē, ātri reaģēt un izvērtēt situāciju.
Pie pacientiem brauc arī ar volgu
Ārstei tante tolaik strādājusi Aizkraukles grāmatnīcā un zināja, ka pilsētas slimnīca aicina darbā ausu, kakla un deguna ārstu, tā ceļi atveda šurp. Sākumā strādājusi gan Aizkrauklē, gan Skrīveros, bet pēc meitiņas piedzimšanas palikusi strādāt tikai Skrīveros — darbus bija grūti savienot, nevarēja izbraukāt ar sabiedrisko transportu. “Agrāk bija daudz vairāk mājas vizīšu, tas saistīts gan ar mazo bērnu ienākšanu ģimenēs, gan lauku apdzīvotību. Pie cilvēkiem palīdzēja nokļūt pašvaldība, kas organizēja transportu — esmu pie pacientiem braukusi gan ar “benzovozu”, gan ar Skrīveru zinātniskā institūta volgu,” atceras Dagmāra Eglīte.
Saglabāt dzīvesprieku un rast uzmundrinājumu vienmēr palīdzējusi ģimene — kopā ar vīru izaudzināti trīs bērni: Elīna, Gundega un Viesturs, tagad iepriecina pieci mazbērni: Jēkabs, Katrīna, Nora, Anna un Luīze. “Kopā ar mazbērniem esam iemīļojuši apceļot Latviju — esam gida pavadībā izstaigājuši Liepāju, Kārsavu, Bausku, Smilteni un citas skaistas vietas, tad paliekam tur pa nakti un apskatām šo to paši. Esam vairākas dienas devušies dabā, piemēram, pie Saukas ezera, arī tur ir brīnišķīgas vietas, ko apskatīt. Ar Latvijas Ģimenes ārstu asociāciju un arī privāti esmu apceļojusi daudzas valstis. Jā, laikam jau tā ir, ka ceļošana man palīdz atgūties no darba, sniedz pozitīvo lādiņu, un pēc tam rodu spēku atkal nākamajam darba cēlienam,” teic Dagmāra Eglīte. ◆
