Pensionāru ballē satikās divi draugi — Jēkabs un Mārcis.
Jēkabs tūdaļ jautāja:
“Kāpēc tu tik bēdīgs?”
“Pazaudēju mobilo telefonu,” atteica draugs.
“Sīkums!” Jēkabs iesaucās. “Es pazaudēju laulības gredzenu!”
“Jā, tā jau ir ģimenes drāma,” atzina Mārcis.
“Zini,” skaidroja Jēkabs, “tā nelaimīgi sanāca. Sieva aizbrauca ciemos pie radiem. Mani atstāja mājās. Es spainī sataisīju cūkai ēdienu, ar roku to samaisīju un aiznesu uz kūti, izlēju silē. Kad atnācu virtuvē un mazgāju rokas, ieraudzīju, ka gredzena pirkstā vairs nav. Aizskrēju uz kūti, bet sile jau tukša.”
“Ko nu?” uztraucās Mārcis.
“Ko nu…” domīgi norūca Jēkabs. “Gāju un dežurēju cūkai pie aizmugures. Ilgi dežurēju. Un beigās gredzens iznāca dziedādams! Še, skaties! Mirdz kā nopulēts!” ◆
