Ceturtdien Aizkrauklē viesojās iekšlietu ministrs Dzintars Jaundžeikars un viņa padomnieks Kārlis Greiškalns.
Ceturtdien Aizkrauklē viesojās iekšlietu ministrs Dzintars Jaundžeikars un viņa padomnieks Kārlis Greiškalns. Vizītes laikā ministrs apmeklēja Aizkraukles rajona policijas pārvaldes dežūrdaļu un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Aizkraukles brigādes telpas.
Iekšlietu ministrs Dzintars Jaundžeikars un viņa padomnieks Kārlis Greiškalns tikās ar Aizkraukles novada domes priekšsēdētāju Vilni Plūmi, Aizkraukles rajona padomes priekšsēdētāju Pēteri Keišu, VUGD Aizkraukles brigādes komandieri Genādiju Razmislovu un Aizkraukles rajona policijas pārvaldes priekšnieku Ivaru Zirni. Ar vietējās varas un iekšlietu struktūrvienību pārstāvjiem ministrs apsprieda iespēju nākotnē Aizkrauklē izveidot pašvaldības policiju, jo šobrīd tās funkcijas daļēji veic valsts policija. Arī VUGD Aizkraukles brigādes pašreizējo kritisko situāciju kaut nedaudz varētu uzlabot, sadarbojoties ar vietējo pašvaldību.
Intervijā “Staburagam” ministrs pauda savu viedokli gan par Aizkraukles rajona četru iekšlietu struktūrvienību — VUGD, policijas, robežsardzes un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nodaļas — attīstības iespējām nākotnē, gan par pašreizējo situāciju iekšlietu sistēmā.
— Vai un kā darba attiecības iekšlietu sistēmā mainīs jaunizveidotā policistu arodbiedrība?
— Pagaidām arodbiedrība vēl veidojas, taču likums ir pilnībā izstrādāts, un teorētiski tā var darboties. Svarīgi, cik konstruktīva būs izveidotās arodbiedrības jaunā vadība. Būtiski, vai arodbiedrība netiks izmantota politiskās interesēs. Esmu ticies ar policistu arodbiedrības vadību un atklājis savus nodomus un nākotnes plānus, kurus gribu īstenot, kamēr esmu šajā amatā. Domāju, ka policistu arodbiedrības izveidošana ir solis pretī pozitīvām pārmaiņām. Kaut vai no saimnieciskā viedokļa — lai panāktu finansējumu kādam konkrētam mērķim, arodbiedrībai to izdarīt būs daudz lielākas iespējas. Ministrs viens pats valdībā nespēj pilnībā atainot kopējo situāciju šajā jomā.
— Plānojat uzlabot policistu un ugunsdzēsēju darba apstākļus un tehnisko nodrošinājumu laukos?
— Visā Latvijā problēma ir viena — kā nodrošināt darbiniekus un nezaudēt profesionāļus. Drīzumā radīsim iespēju sakārtot atalgojuma sistēmu četriem dienestiem — policijai, ugunsdzēsējiem, robežsardzei un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei. Jāizstrādā skaidra samaksas sistēma un sociālās garantijas. Līdz februārim samaksāsim 2001. un 2002. gada parādus — atvaļinājuma un bērnu pabalstus, bet līdz septembrim plānojam nomaksāt 2003. un 2004. gada parādus, kuri sasniedz 7,4 miljonus latu. Sakārtosim dienesta gaitas likumu. Domāju, ka trīs mēnešu laikā daļēji atrisināsim arī atalgojuma problēmu.
— Vai vietējā pašvaldība, sadarbojoties ar iekšlietu dienestiem, varētu uzlabot šo dienestu darba apstākļus?
— Es vienmēr uzsveru, ka iedzīvotājiem pašiem kaut kas jādara, lai dzīvotu droši. Tas pats attiecas arī uz pašvaldībām, tikai sadarbojoties var kaut ko panākt. Ar novada vadību vienojāmies, ka kopīgi meklēsim risinājumu, kā uzlabot glābšanas dienesta telpas, kā nodrošināt nepieciešamo siltumu. Pašvaldība ir ieinteresēta, lai operatīvi strādātu gan vietējie policisti, gan ugunsdzēsēji.
— Aizkraukles ugunsdzēsēju brigāde strādā ar 24 gadus vecām autokāpnēm, policistiem trūkst transporta. Kad gaidāms uzlabojums?
— Šobrīd policijai ir 1300 automašīnu, nepieciešams — 3000. Sešdesmit procentu esošo automašīnu ir vecākas par desmit gadiem, tās būtu jānoraksta, nevis jāremontē. Pārkārtojot visu sistēmu, ceru, ka drīzumā arī Latvijā strādās tā, kā Eiropā strādā jau vairākus gadus. Līdzekļus tērē nevis jaunas tehnikas iepirkšanai mazā skaitā vai vecās labošanai, bet gan līzingam. Tas būtu optimālākais risinājums, lai vienlaikus iegādātos vairākus simtus jaunu automašīnu, summu atmaksājot piecu gadu laikā.
— Jūs apskatījāt, kādos apstākļos strādā Aizkraukles policisti un ugunsdzēsēji. Kādi ir secinājumi par redzēto?
— Apmeklēju Aizkraukles rajona policijas pārvaldes ēku un apskatīju ugunsdzēsēju Aizkraukles brigādes telpas. Citviet Latvijā situācija ir daudz kritiskāka, taču arī te trūkst tehnikas. Aizkraukles rajons ir viens no bīstamākajiem Latvijā, jo tam pa vidu ved automaģistrāle un ir pastiprināta tranzītkustība. Pavasaros ir plūdu draudi, jo cauri tek Daugava. Pēc iespējas centīsimies atbalstīt, jo apvidum jābūt nodrošinātai glābšanas tehnikai. Kā pilsēta Aizkraukle ir specifiska, jo te ir tikai daudzstāvu mājas, līdz ar to pastiprināti jādomā par ugunsdrošību. Nupat no ministrijas līdzekļiem 600 tūkstošu latu atvēlējām jaunu ugunsdzēšanas un glābšanas spectērpu iegādei, jo pēdējie iegādāti tikai 1997. gadā. Daļa to nonāks arī Aizkraukles rajonā.
— Kad Aizkrauklē būvēs jaunu izolatoru? Šobrīd sodītie spiesti gaidīt rindā, lai izciestu sodu izolatorā.
— Valsts investīcijas nekad nebūs tik lielas, lai vienlaikus visā Latvijā tiktu galā ar šo problēmu. Meklējot risinājumu, radies pirmais projekts — iesaistīt izolatoru celtniecībā privāto kapitālu. Privātais uzņēmējs iegulda naudu ēkas celtniecībā, tāpēc tas notiek ātri un arī kvalitatīvi, un gada laikā var uzcelt vairākus izolatorus, slēdzot līgumu desmit, divdesmit gadiem. Attiecīgā institūcija maksā īri un ēku apsaimnieko, tā Eiropā jau notiek, un pieredze ir pozitīva. Šādā veidā iespējams sadarboties arī ar Aizkraukles pašvaldību.
— Kāpēc daudzi spējīgi un labi darbinieki pamet darbu iekšlietu sistēmā? Kā plānojat to novērst?
— Skumji, ka tā notiek, bet es to saprotu. Man pašam paziņa no Limbažiem ar kapteiņa pakāpi jau strādā Īrijā. Ir cilvēki, kuri nesagaida izdienas vecumu un aizbrauc prom, jo netic, ka šajā sistēmā kaut kas mainīsies. Vairāki mani skolas un studiju biedri strādā iekšlietu sistēmā, es ar viņiem regulāri konsultējos. Vajadzētu nodrošināt vidēji 450 latu algu, lai profesionāļi nepamestu šo valsti. Pašlaik speciālistu plūsma uz ārzemēm ir apstājusies, jo tomēr ieguvām līdzekļus, lai sāktu atmaksāt parādus. Panākšu, ka līdz nākamā gada septembrim samaksās visus parādus, tad sāksim līzingā iegādāties jaunu tehniku, lai būtu iespējams normāli pildīt darba pienākumus.
— Policijai sabiedrībā ir zems prestižs. Ko darīt, lai policistus cienītu un uzticētos viņiem?
— Manuprāt, to lielākoties rada mediji. Presē un televīzijā nepārtraukti rāda tikai negatīvo — jo vairāk līķu, jo labāk. Kāpēc nerāda to, ka ik dienu gan ugunsdzēsēji, gan policisti izglābj vairākus cilvēkus? Mums pieņemts uzskatīt, ka paši sev esam radījuši negatīvu valsti un dzīve šeit ir sliktāka nekā citur. Es aicinu gan iedzīvotājus, gan medijus saskatīt sev apkārt arī pozitīvo. Par zemo prestižu. Ir veikts pētījums, ka vienalga — policistiem alga būs divi simti vai divi tūkstoši latu — 20 procentu no viņiem tāpat ņems kukuļus. Tāda ir statistika.
— Ko ministrija plāno darīt, lai apkarotu “krutkas” pārdevējus? Šobrīd policija ir bezspēcīga vai arī nedara neko.
— Es domāju, ka bargāk jāsoda, tāpat kā autovadītāji par braukšanu dzērumā. Šobrīd likums neļauj aizturēt nelikumīgos tirgoņus, jo, tikai pieķerot notikuma vietā un darbībā otrreiz, var ierosināt lietu. Lai gan vietējie policisti, iedzīvotāji un kaimiņi to zina, visi ir bezspēcīgi, jo jāpierāda, ka tirgoņi nelikumīgi darbojas regulāri. Jāsaprot arī policisti, kuriem mazajos pagastos jādzīvo gan pašiem, gan viņu ģimenēm. Stingrāk sodot vai pat atņemot mantu un dzīvojamo platību, lielākā daļa varbūt atjēgsies, jo negribēs to zaudēt. Arī bargie sodi par braukšanu dzērumā iedarbojas, lai gan sākumā par to šaubījās.
— Kā vērtējat Aizkraukles rajona policistu un ugunsdzēsēju darbu?
— Šajos apstākļos un ar pašreizējām iespējām, tehnisko aprīkojumu Aizkraukles rajona dienesti godprātīgi pilda savus pienākumus. Mums, ministrijai, jāpalīdz atrisināt daži tieši šim rajonam specifiski jautājumi. Ugunsdzēsējiem ir problēmas pārvietoties, jo dzelzceļa līnija Rīga — Daugavpils šķērso vairākus Aizkraukles rajona pagastus, un reizēm vilciena dēļ pārbrauktuves ir slēgtas, tāpēc ugunsdzēsējiem jāgaida, lai nokļūtu notikuma vietā. Nākotnē plānojam izveidot atbalsta punktu Bebros.
