Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze rīkoja pirmo tikšanos ar reģionālās preses pārstāvjiem, lai uzklausītu žurnālistu turpmākās sadarbības vēlmes un atbildētu uz jautājumiem.
Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze rīkoja pirmo tikšanos ar reģionālās preses pārstāvjiem, lai uzklausītu žurnālistu turpmākās sadarbības vēlmes un atbildētu uz jautājumiem. Sarunai ministrs diemžēl varēja atvēlēt tikai nepilnu stundu.
— Vienosimies, kā labāk — rīkot preses konferences ministrijā vai man doties uz laukiem, — iepazīstoties teica Mārtiņš Roze.
Lauksaimniekus jāinformē
Ministrs uzsvēra, ka esam referenduma par iestāšanos Eiropas Savienībā gaidās. Viņaprāt, tieši Zemkopības ministrijas darbiniekiem jābūt atbildīgiem par to, lai zemnieki zinātu, vai viņi pēc iestāšanās Eiropas Savienībā būs ieguvēji vai zaudētāji.
— Mums izstrādāts rīcības plāns, kā šo informāciju sniegt, taču bez reģionālajiem masu saziņas līdzekļiem to nevarēsim realizēt. Patlaban Zemkopības ministrijā darbojas “karstais telefons” 7027010, interesenti var zvanīt un uzdot jautājumus darbdienās no pulksten 8.30 līdz 18.30. Ir jautājumi, uz kuriem var atbildēt uzreiz vai pa elektronisko pastu, bet uz sarežģītākiem atbildēs nedaudz vēlāk. Pašreiz dienā pa šo tālruni piezvana vismaz divdesmit lauksaimnieku, — stāsta ministrs.
Lēmumus pieņemot, emocijas neder
— Kā jūs vērtējat pašreizējo lauku cilvēku informētību par Eiropas Savienību?
— Manuprāt, lai pieņemtu nopietnu lēmumu, kurš nebūtu tikai emociju vadīts, informācijas ir par maz. Cilvēki grib konkrētu informāciju. Piemēram, saimniecībā 60 hektāru zemes, desmit slaucamu govju, kas mani sagaida Eiropas Savienībā? Kā man tur būs? Mums jāprot atbildēt gan par prasībām labturībai, ienākumiem, iespējamo palīdzību, ja zemnieks sadomā lopus likvidēt un nodarboties ar kādu nelauksaimniecisku nozari.
Patlaban Zemkopības ministrijas speciālisti par šiem jautājumiem rajonos rīko seminārus, publicējam informāciju arī laikrakstos. Cilvēkiem jābūt aktīviem, jāpiedalās diskusijās, jāizspriež visas problēmas, lai Eiropas Savienībā mēs iestātos sagatavoti. Kad ieraudzīsim, kad viss ir pavisam savādāk, būs par vēlu.
Tāpēc informēsim ne tikai par pozitīvo, bet arī par saistībām un pienākumiem, kas mūs šajā valstu saimē sagaida. Mums jāieklausās arī eiroskeptiķos.
Domā par zemes tirgu
— Vai Zemkopības ministrija domā par zemes pārdošanu ārzemniekiem? Varbūt spējat apturēt vai novilcināt šo procesu, izdarīt tā, lai zemi vairāk pirktu latvieši?
— Šī lieta uzmanības lokā ir gan Zemkopības ministrijā, gan Zaļo un zemnieku frakcijā. Mēģinām šo problēmu virzīt no abām pusēm — gan ar politisko atbalstu, gan oficiāli. Iespēju nav daudz, jo jau sen noslēgti saistoši starptautiski līgumi. Priekšlikumus ierobežot zemes pirkšanas iespēju ārzemniekiem patlaban virzām uz Saeimu.
Galvenais noteikums — lai to ārzemniekam pārdotu, zemei trīs gadus jābūt nomā un veiksmīgi apsaimniekotai. Jāraugās, lai tagad, kad zeme lēta, ārzemnieki to nepērk kā kapitālieguldījumu, kuru pēc gadiem, kad zemes cena būs Eiropas līmenī, to atkal pārdotu un nopelnītu lielu naudu.
Nevaram noliegt, ka daudzi ārzemnieki, kuri zemi Latvijā jau nopirkuši, saimnieko rentabli un maksā nodokļus. Pret viņiem mums nav nekādu iebildumu.
Nevar teikt, ka mēs neveicinām vietējo zemnieku iespējas pirkt zemi. Pērn bija zemes pirkšanas kreditēšanas programma, daudzi bankā varēja ņemt izdevīgu kredītu zemes pirkšanai. Arī šogad atbalstīsim zemes pirkšanas ilgtermiņa kreditēšanas programmu, kopsummā par deviņiem miljoniem latu.
Rūpnīcu necels, ja tā kaitēs videi
— Kāds Zemkopības ministrijā domā arī par Latvijas mežu?
— Par mežu domājam saistībā ar celulozes rūpnīcas projektu, jo valstī jāattīsta kokrūpniecības nozare kopumā. Nevis atsevišķi tikai meža audzēšana, kokmateriālu izstrāde, zāģētavu būve. Mežs, lielā bagātība, jāizmanto valsts interesēs.
Kāda varētu būt attieksme pret vides piesārņojumu, ja uzcels celulozes rūpnīcu? Šis jautājums Latvijā nodarbina daudzus. Ministrija uzskata: ja būs atzinums, ka rūpnīca ir kaitīga, to nebūvēs. Vides ekspertu slēdzienu saņemsim marta beigās.
Franču kolēģis lai pagaida
— Vai radīsiet ar zemniekiem kopīgu valodu, lai protesta akcijas 25. februārī nenotiktu?
— Šādas akcijas nav konstruktīvs problēmas risināšanas veids. Tas ir pēdējais līdzeklis, kad izmēģinātas visas dialoga iespējas. Jautājums “izauga” no cukura nozares, kur katram ir savas intereses. Zemkopības ministrija uzskata, ka šo interešu dēļ nedrīkst ciest zemkopji. Intrigu dēļ zemnieki ir kā ķīlnieki. Nevar atrisināt krīzi vienā sektorā, izraisot to kādā citā. Jādomā par visiem ražotājiem kopumā. Subsīdijas nevienam nenoņems.
Otrdien (šodien — aut.) man bija paredzēta tikšanās ar Francijas lauksaimniecības ministru, šo vizīti esmu atlicis uz vēlāku laiku, lai būtu kopā ar Latvijas zemniekiem. Būšu tur, kur būs konstruktīvas sarunas.
Ne vienmēr kaimiņi jāpacieš
— Komentējiet, lūdzu, situāciju arī citās nozarēs!
— Cūkkopībā mūs neapmierina tas, ka ir tik lēns iekšējā tirgus aizsardzības mehānisms. No fakta konstatācijas līdz juridiski pamatotam starptautiskam slēdzienam paiet astoņi, deviņi mēneši. Pa to laiku tirgus situācija mainās, un mūsu ražotāji cieš lielus zaudējumus. Ministru kabinets kompensācijām cūkaudzētājiem piešķīra vairāk nekā divus miljonus latu, jo viņi cieta importa gaļas ievešanas dēļ.
Nosodāms ir Lietuvas piena dempings. Viļņā bija konsultācijas sakarā ar Baltijas brīvo tirdzniecības līgumu. Lietuvieši piedāvāja Baltijas valstīm vienoties un turpmāk nelietot nekādus antidempinga pasākumus. Tas izraisīja neizpratni. Iznāk tā, ka zagt var, bet sodīt par zagšanu nedrīkst. Mūsu piensaimniekiem lietuviešu negodīgās rīcības dēļ jau nodarīti zaudējumi. Es uzskatu, ka labas kaimiņattiecības nevar saglabāt uz Latvijas piensaimnieku rēķina.
Patlaban katrs cīnās par kvotām Eiropas Savienībā. Lietuvieši bīda mūs malā, tāpēc to nedrīkst pieļaut.
Palīdzība arī kooperatīviem
— Vai būs atbalsts zemnieku kooperācijai?
— Atbalsts paredzēts subsīdiju veidā, tas būs arī pakalpojumu sniedzējiem un krājaizdevu sabiedrībām. Būs sarežģīti to izdarīt, bet šo jautājumu atrisināsim.
