Vakar Aizkrauklē viesojās izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Viņš apmeklēja skolas, tikās ar skolu direktoriem un atbildēja uz “Staburaga” lasītāju jautājumiem.
Vakar Aizkrauklē viesojās izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Viņš apmeklēja skolas, tikās ar skolu direktoriem un atbildēja uz “Staburaga” lasītāju jautājumiem.
Vizītes laikā izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis devās uz Aizkraukles novada ģimnāziju, arodvidusskolu un mākslas skolu. Aizkraukles novada domē ministrs tikās ar izglītības iestāžu vadītājiem no Aizkraukles pilsētas un pagasta, Daudzeses, Vīgantes un sociālā dienesta darbiniekiem.
Pedagogi un audzēkņi ieteica, ko izglītības sistēmā vajadzētu mainīt, un uzdeva jautājumus. Aizkraukles rajona padomes izglītības pārvaldes vadītājai Vilmai Brikmanei ministrs solīja darīt visu iespējamo, lai skolotāji septembrī saņemtu lielākas algas. Skolotāji ieteica mainīt likumdošanu, lai neveidotos situācija, ka skolā strādā teju vai simtgadīgi skolotāji, bet dotu iespēju sākt darbu jaunajiem pedagogiem. Šadurska kungs arī pats pārliecinājies, ka augstskolās nereti lekcijas lasa pasniedzēji, kuriem vecuma dēļ pat grūti komunicēt ar sabiedrību.
Lauku skolu pārstāvjus interesēja ar transportu saistīti jautājumi. Visi bija vienisprātis: katrai skolai vajadzīgs autobuss, ar kuru skolēnus ne tikai vestu uz skolu, bet varētu nokļūt arī mākslas, mūzikas un sporta skolā rajona centrā.
***
— Cik daudz līdzekļu nākotnē paredzēts atvēlēt jaunu mācību grāmatu iegādei? (Jānis Sprukts, Aizkraukles novada ģimnāzijas audzēknis)
— Valstij mācību grāmatu iegādei vajadzētu atvēlēt 15 latu katram skolēnam, bet šogad neesam spējuši neko mainīt. Jārīko mācību līdzekļu konkursu, kura uzvarētājs saņemtu valsts atbalstu. Labākā grāmata līdz ar to būtu nopērkama lētāk.
— Sākumskolā labi darbojas bezatzīmju sistēma, ar to apmierināta lielākā daļa mūsu skolas bērnu vecāku. Vai šajā jomā gaidāmas izmaiņas? (Ilga Kravale, Aizkraukles pilsētas sākumskolas direktore)
— Lasot sava bērna liecību, sākumā nopriecājos — cik labi un saprotami viss uzrakstīts. Vēlāk konstatēju, ka tieši tāds pats ieraksts ir arī pārējo klasesbiedru liecībās. Tā ka šai sistēmai ir arī trūkumi. Būtu ideāli, ja katrai skolai dotu tiesības izvēlēties, kā vērtēt audzēkņu zināšanas.
— Kādu nākotni paredzat mazajām lauku skolām? (Valdis Puida, Daudzeses pamatskolas direktors)
— Ar nožēlu jāsaka — ik gadu Latvijā slēdz apmēram 15 mazo skolu. Viena problēma ir zemais dzimstības līmenis, otra — iedzīvotāju aizplūšana uz pilsētu. Katrā pagastā, pirmkārt, jārisina nodarbinātības problēma, lai vecākiem būtu darbs. Skola daudzos lauku pagastos ir arī kultūras centrs, tāpēc jācenšas to saglabāt. Mūsu pārliecība ir, ka ikvienā pagastā vismaz sākumskolai jābūt.
— Vai politiskie spēki nekavēs septembrī plānoto pāreju uz latviešu valodas apmācību mazākumtautību vidusskolas klasēs? (Valērija Sakauska, Aizkraukles 1. vidusskolas direktore)
— Mani politiskās spēles neinteresē. Varu apsolīt, ka nebūs nekāda politiskā spiediena, lai šo reformu bremzētu.
— Vai pareizi atbildību par piecus un sešus gadus veco mazuļu apmācību prasīt no pašvaldības? (Ruta Borislava, Bebru pagasta padomes priekšsēdētāja)
— Skatoties uz izglītības decentralizācijas tendencēm, tas ir pareizi. Vai samērīgs finansējums? Protams, nevar dot funkcijas bez naudas, bet piecgadīgo un sešgadīgo apmācība, tāpat kā tālākizglītība, ir pašvaldību funkcija.
— Pašvaldībai naudas nepietiek, arī nekādu maksu iekasēt nedrīkst. Vai tas ir pareizi? (Ināra Gaile, Aizkraukles sociālā dienesta vadītāja)
— Vajadzīga pašvaldību iniciatīva, lai šo jautājumu diskutētu un kopīgi risinātu.
— Kādēļ valsts atbalsta un atver internātskolas dzīvu vecāku bērniem? (Ruta Borislava)
— Uzskatu, ka visdrīzākajā laikā jāpanāk, lai nelabvēlīgajām ģimenēm bērni pārstātu būt ienākumu avots. Viens no risinājumiem varētu būt, ka bērnu pabalstu saņem nevis internātskolu audzēkņu vecāki, bet skola. Uzturēšanās izdevumos nav iekļautas sestdienas un svētdienas, taču arī to tiesiskā veidā var atrisināt. Citādi veidojas dinastijas, kuru bērni cits pēc cita nonāk internātskolā.
— Vai Izglītības ministrijai nebūtu jāpalīdz organizēt bērnu ēdināšanu skolās un pirmsskolas izglītības iestādēs? Pārtikas un veterinārā dienesta prasības aug, bet pašvaldību budžetā nav naudas, lai tās izpildītu. (Ruta Borislava)
— Decembrī pieņemtās normas vienkārši jāatceļ. Tās ir pareizas un labas, bet vajadzētu attiecināt tikai uz jaunceļamajām un renovējamajām skolām. Šobrīd Ministru kabinets uzdevis Labklājības ministrijai normas pārstrādāt un izskatīt vēlreiz.
— Vai valstij nav jāparedz līdzekļi datoru iegādei, lai lauku skolās būtu pietiekami nodrošināti informātikas kabineti? (Ruta Borislava)
— Šobrīd nauda investīcijām nav paredzēta, bet tā ir viena no divām Izglītības un zinātnes ministrijas prioritātēm, ko centīsimies ietvert budžeta grozījumos.
— Kāpēc skolotājiem paredzētās piemaksas nevarētu atstāt pamatalgā? Prēmēšanai atliktu pieci procenti. Pašreiz prēmēšana nav objektīva — kurš vairāk raud, tam vairāk tiek. (Aizkraukles novada ģimnāzijas skolotāja, vārdu nosaukt nevēlējās)
— Šajā jautājumā varētu būt ļoti dažādi viedokļi. Ja cilvēks raud, ka viņam maza alga, ir divas iespējas — palielināt algu vai iedot vairāk darba, lai mazāk laika naudu tērēt. Es ministrijā raudāšanu mēģinu atrisināt ar otro.
— Kā skolā var rasties algas fonda ekonomija? Lielākā šī fonda “ekonomētāja” — administrācija — paņem sev lauvastiesu, pārējiem tiek, kas pāri paliek. (Skolotāja, pa tālruni)
— Tas atkarīgs no skolas vadības. Pirms pāris dienām runāju ar kādas skolas pedagogiem, kuri bija sadūšojušies atnākt uz ministriju, lai pasūdzētos par savu direktoru. Cik var spriest, viņiem ir taisnība, skolā patiešām notiek šausmu lietas.
Manuprāt, Izglītības un zinātnes ministrijai nepieciešams novērot, kādā veidā pedagogu algām paredzēto mērķdotāciju pašvaldības tērē. Nedomāju par kontroli, bet gan par informācijas saņemšanu, kā nauda tērēta.
— Kāpēc centralizēto eksāmenu rezultātus saņem rajonu izglītības pārvaldes, vai nevarētu tos nodot skolām bez starpniekiem? (Stella no Kokneses)
— Tā galvenokārt ir tehniska problēma, bet to nākotnē var apspriest.
— Vai diennakts grupu izveide pirmsskolas izglītības iestādēs nepapildinās bērnunamu audzēkņu rindas? (Ruta Borislava)
— Ja bērnam jāaug nelabvēlīgā ģimenē, viņš tik un tā nonāks bērnunamā. Bērnu labad šādas grupas vajadzīgas, jo viņš ir paēdis un siltumā. Ja tas saistīts ar vecāku darbu, ar bērnunamu tam nav nekāda sakara.
— Bieži ģimenēs tikai viens no vecākiem strādā. Kāpēc studiju kredītiem vajadzīgi divi galvotāji? (Ilze no Aizkraukles)
— Pašlaik notiek pārkārtojumi, un ar laiku galvotāji studiju kredīta ņemšanai vispār vairs nebūs vajadzīgi. Jau no 2004. gada to, iespējams, varētu ieviest pirmo kursu studentiem.
