Kopš 8. Saeimas ievēlēšanas 2002. gadā veselības aprūpe ir piedzīvojusi patstāvīgas ministrijas izveidošanu, mediķu streikus un lielas pacientu daļas pastāvīgas bažas, ka nespēs segt ārstēšanās izdevumus.
Kopš 8. Saeimas ievēlēšanas 2002. gadā veselības aprūpe ir piedzīvojusi patstāvīgas ministrijas izveidošanu, mediķu streikus un lielas pacientu daļas pastāvīgas bažas, ka nespēs segt ārstēšanās izdevumus.
Krīzes novēršana veselības aprūpē bija uzdevums numur viens, ko izvirzīja 2004. gada decembrī izveidotā Aigara Kalvīša valdība. Šajā rakstā par to, kas no valdības deklarācijā solītā ir paveikts, kā to vērtē eksperti un ko partijas sola nākamajos četros gados.
Krīze novērsta?
Svarīgi valdības solījumi ir pildīti — paplašināts valsts apmaksāto medikamentu loks, uzlabojas neatliekamās palīdzības tehniskais nodrošinājums. Pērn apstiprināts tā sauktais māsterplāns veselības aprūpes attīstībai līdz 2010. gadam. No 2005. gada ir reorganizētas pašvaldību slimokases, un finanšu plūsmu administrē viena valsts aģentūra — Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra. Mediķu algas aug, tomēr speciālistu skaits sarūk, pieaug nozarē strādājošo vidējais vecums, un pacienti pārmaiņas vērtē skeptiski.
Bez naudas nenopirksi
Pacientu tiesību aizsardzības biroja vadītāja Liene Šulce vērtē, ka veselības aprūpes sasniedzamība pēdējos gados Latvijā nav uzlabojusies. To nosaka gan joprojām ierobežotie valsts un pacientu finanšu resursi, gan savlaicīga pakalpojuma nesaņemšana un tā nepietiekama kvalitāte. Reizēm pat uz “vienkārša” speciālista, piemēram, okulista, konsultāciju jāgaida rindā, lai arī palīdzība ir akūti nepieciešama.
Ārstu novērojumi apliecina, ka pacienti tagad pēc palīdzības vēršas novēloti, vairāk ir ielaistu slimību. To sekmējusi ārsta konsultāciju sadārdzināšanās. No pērnā gada aprīļa par vizīti pie speciālista pacienta iemaksa ir pieaugusi līdz 2 latiem (lats pensionāriem, kuru pensija nepārsniedz 60 latu). Samaksa par ģimenes ārsta konsultāciju palika 50 santīmu, toties mājas vizīte ir maksas pakalpojums, kam valsts nenosaka “griestus”. Jāapmaksā arī “ātro” izsaukums, ja tas nav bijis pamatots. Tas cilvēkus biedē, tāpēc nereti palīdzība tiek saņemta novēloti, kas rada smagas, iespējams, neatgriezeniskas sekas.
Līdzekļu taupības nolūkā no pērnā gada ieviests references princips kompensējamo zāļu sistēmā — valsts apmaksā lētākās no savstarpēji aizvietojamām zālēm. Ja pacients grib ko dārgāku, starpība jāsedz pašam. Tas palielina līdzmaksājuma daļu pacientiem, kas pieraduši pie konkrēta medikamenta, kura iegādi iepriekš valsts kompensēja.
Pakalpojums attālinās
Ārsti aizvadītajos gados kļuvuši mazāk sasniedzami ne tikai naudas trūkuma dēļ. Ārstu un viņu palīgu skaita sarukšana veicina rindas. Pacientam līdz ārstam jāpārvar arvien lielāks attālums, jāņem vērā transporta izdevumu pieaugums. Ieviestā kvotu sistēma valsts apmaksātiem pakalpojumiem noved pie rindām arī plānveida operācijām.
Valdības apstiprinātais plāns paredz apvienot un pārprofilēt slimnīcas, samazinot to skaitu vairāk nekā divas reizes. 2004. gadā Latvijā bija 121 slimnīca, bet 2010. gadā jābūt 52 slimnīcām un 28 veselības aprūpes centriem.
Latvijā joprojām ir radikāla atšķirība starp lauku un pilsētu iedzīvotāju iespējām saņemt ārstniecības pakalpojumus — uzskata Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētāja padomniece Silvija Šimfa.
Neaptur ārstu aiziešanu
Praktizējošo ārstu skaits valstī sarūk, jo atalgojums joprojām nav konkurētspējīgs Eiropā. Izplatīta ir ārstu aiziešana uz farmācijas firmām, kuras savukārt prasa pārtraukt ārsta praksi, bet bez tās nav iespējams saglabāt ārsta sertifikātu un atsākt darbu specialitātē.
No 1. jūlija ārstu vidējā darba samaksa ir 440 latu jeb divas reizes lielāka par tautsaimniecībā nodarbināto vidējo darba algu, bet šogad panāktā valdības un arodbiedrības vienošanās paredz, ka no 2009. gada šī algu starpība pieaugs līdz 2,5 reizēm.
Ārsti atzīst, ka sabiedrības attieksme pret viņu profesiju ir ievērojami agresīvāka nekā pirms gadiem divdesmit.
Ko sola partijas
Partiju priekšvēlēšanu programmās nav daudz konkrētu solījumu, kas liecinātu par nodomiem 9. Saeimā īpaši rūpēties par veselības jomu.
Tautas partija, kuras pārstāvis Gundars Bērziņš kopš 2004. gada decembra vada Veselības ministriju, kā mērķi izvirza vien “turpināt veselības aprūpes jomas sakārtošanu”.
Lūgts konkrētāk nosaukt trīs svarīgākos darbus veselības aprūpes pilnveidošanā, G. Bērziņš aicina visu sabiedrību nākt talkā smagā medicīnas vezuma vilkšanā un norāda, ka pozitīva attieksme bieži vien ir svarīgāka par papildus piešķirtu latu.
Veselības ministriju 2003. gada februārī izveidoja “Jaunā laika” (JL) līdera Einara Repšes vadītā valdība, tās vadībā ieceļot ar “zelta rokām” slaveno Āri Auderu, kuru vēlāk nomainīja Ingrīda Circene. JL sola nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumu un profilakses sasniedzamību, ik gadu palielināt veselības aprūpes budžetu par 0,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Zaļo un zemnieku savienība, kuras premjers Indulis Emsis īsu brīdi bija veselības ministrs savā valdībā 2004. gadā, nākamās Saeimas laikā sola uzlabot neatliekamās palīdzības infrastruktūru, ģimenes ārstu, speciālistu un stacionāru sasniedzamību, pilnveidot valsts finansējumu veselības aizsardzībai un profilaksei, īpaši ierobežojot alkoholismu, narkomāniju un smēķēšanu.
Līdzšinējie opozicionāri no apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” iestājas par bērnu, pensionāru un invalīdu bezmaksas ārstēšanu, bet strādājošajiem sola valsts garantētu minimumu un obligāto medicīnisko apdrošināšanu no iekasētajiem nodokļiem. Veselības aprūpes finansējumu sola ne mazāku par 8% no IKP. Tas ir ambiciozs plāns, jo šogad Latvijā veselībai tērē 3,68% no IKP, un 8. Saeimas laikā tas lēni pieaudzis no 3,1% 2002. gadā.
Latvijas Pirmā partija un “Latvijas ceļš” lakoniski sola: “Kvalitatīvu veselības aprūpi padarīsim pieejamu visiem”, savukārt tēvzemiešu programmā šī joma vispār nav īpaši izdalīta.
***
Iepriecina:
* finansējums veselības aprūpei pieaudzis no 176 miljoniem latu 2002. gadā līdz 347 miljoniem 2006. gadā;
* paplašinās valsts apmaksāto medikamentu loks;
* pieaug ārstu algas.
Uztrauc:
* līdz 2010. gadam slimnīcu skaitu samazinās divas reizes;
* maksa par ārstu konsultācijām aug, pakalpojuma sasniedzamība samazinās;
* Saeimā “iestrēdzis” Pacientu likums.
