Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) līdz 2015. gadam ieplānojusi reorganizēt pusi no tās pakļautībā esošajām profesionālās izglītības iestādēm. Tomēr ministrijas nākotnes plānus profesionālās izglītības iestādēs uzzina lielākoties no preses izdevumiem, nevis no pirmavota.
No pašreizējām 59 profesionālās izglītības iestādēm IZM piedāvā saglabāt 31, tajā skaitā 11 kompetenču centru, savukārt 18 skolu plānots nodot pašvaldībām, kuras tās apvienotu ar vispārējās izglītības vai interešu izglītības iestādēm.
Par skolas nākotni šobrīd ir neziņā arī Vecbebru profesionālās vidusskolas direktors Jānis Bakmanis.
— Ziņu par ministrijas plāniem attiecībā uz mūsu skolu nav, — saka Bakmaņa kungs. — Ceram, ka skolu saglabās, jo esam vienīgie Latvijā, kuri sagatavo biškopjus. Tāpat ceram, ka atļaus palielināt uzņemamo audzēkņu skaitu. Pērn finansējuma trūkuma dēļ atļāva uzņemt tikai 60 audzēkņu. Diemžēl bieži vien par jaunumiem saistībā ar mūsu nozari, uzzinām no plašsaziņas līdzekļiem. Tad nākas vien lūgt ministrijas ierēdņus apstiprināt vai noliegt šo informāciju. Jaunākā informācija no ministrijas līdz profesionālajām skolām “ceļo” ļoti lēni.
Viens no reformas uzdevumiem ir pakāpeniska profesionālo skolu audzēkņu īpatsvara palielināšana vidējās izglītības posmā, proti, nodrošinot, ka aptuveni puse no audzēkņiem pēc pamatskolas beigšanas izvēlas mācīties profesionālās izglītības iestādēs. Līdz ar to paredzēts apvienot tās iestādes, kuru darbību, pēc ministrijas ierēdņu domām, ir optimālāk nodrošināt ar vienotu administrāciju un infrastruktūru, konsolidēt programmas un veidot integrētas izglītības iestādes, piedāvājot pašvaldībām pārņemt tās, kuru piepildījumu prognozē mazāku par 50%.
Savukārt skolas, kuras netiks reorganizētas, IZM plāno atjaunot un pilnībā aprīkot, paredzot tam papildu Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un citu finansēšanas avotu līdzekļus. Saskaņā ar ministrijas aprēķiniem līdz 2013. gadam šim mērķim no ERAF būtu nepieciešams novirzīt 242 miljonus latu, no kuriem 150 miljonu būtu nepieciešami ēku renovācijai un siltināšanai, 50 miljonu latu — ēku aprīkošanai, bet 42 miljoni latu — dienesta viesnīcu atjaunošanai.
Nākotnē IZM plāno mainīt arī profesionālās izglītības iestāžu finansēšanas principus, paredzot, ka pašvaldības finansē izglītības iestāžu uzturēšanu, bet valsts šo iestāžu skolotājiem maksā algas. Arī profesionālajā izglītībā plāno ieviest finansēšanas modeli “nauda seko skolēnam” un izstrādāt jaunu Profesionālās izglītības likumu.
