Ja Minhauzens dzīvotu mūsu dienās, pat viņam varbūt neienāktu prātā tik ģeniāla ideja kā Tele2 reklāmas menedžeriem. Arī slavenajam reklāmas guru Stendzeniekam mute ciet. Vairākas dienas visa Latvija runāja un sprieda vienīgi par Mazsalacas meteorītu. Un ne tikai Latvija, uz trika bija uzķērušies vai visas Eiropas un pat Amerikas Savienoto Valstu mediji. Pašā rīta agrumā arī man zvanīja kāds pazīstams kolēģis no Stokholmas un lūdza apstiprināt, ka meteorīts patiesi nokritis… Teicu, ka to gan nevaru, jo dzīvoju pietiekami tālu no Mazsalacas un zinu tikai to, ko redzu televīzijā. Kolēģis jutās vīlies, ka visas Latvijas žurnālisti nakts melnumā nav metušies uz notikuma vietu, jo tas taču esot TĀDS notikums!
Notikums tas, protams, būtu, ja vien nebūtu “preses pīle”. Žēl kolēģu fotogrāfu, kuri izniekoja laiku, lai dokumentētu to, kas patiesībā nav tā vērts. Vēl vairāk žēl profesionālo dienestu darbinieku, kuriem drēgnumā un dubļos nācās apsargāt un pētīt intrigantu izrakto “krāteri”, tērējot savu darba laiku un nodokļu maksātāju naudu. Cerams, no izdomas bagātās Tele2 kompānijas valsts pieprasīs atbilstošu kompensāciju. Un, ja Iekšlietu ministrija patiesi atteiksies no šīs sakaru firmas pakalpojumiem, kā sola iekšlietu ministre Linda Mūrniece, šis triks viņiem no efekta pārvērtīsies lielā defektā.
Šis notikums lika daudz ko atcerēties un pārdomāt. Pirms dažiem gadiem redakcijas ļaudis bija ekskursijā Igaunijā un aplūkoja arī meteorīta radīto krāteri. Tas kļuvis par iecienītu tūristu apskates objektu. Par tādu būtu varējusi kļūt arī Mazsalacā izraktā bedre, ja vien tai būtu kaut mazākais sakars ar no debesīm nokritušiem objektiem. It kā jau esam apdalīti: savs meteorīta krāteris ir gan igauņiem, gan lietuviešiem, tikai mums nav. Kāda netaisnība!
Par Latvijas tēla popularizēšanu ārzemēs spriests daudz. Protam vai neprotam to spodrināt, ko vajadzētu darīt labāk. Ir speciālisti, kuri pārliecināti, ka arī negatīva informācija ir popularitātes vairotāja. Tad nu šoreiz to esam pierādījuši — par Latviju pasaulē runā ne tikai kā par bankrotam pietuvinātu valstiņu, bet arī kā par pamuļķu tautu. Mēs noticam visam, ko mums “pamet” tie, kas grib par kādu pasmieties. Bet smiekli tomēr nenāk, jo šis joks nav izdevies.
Viena lieta gan man ļoti patika — mazsalaciešu apsviedīgums un prasme “izsist” labumu jebkurā situācijā. Te es domāju kundzi, kura paguva sagādāt un iztirgot ieejas biļetes piekļuvei “krāterim”. Taisni vai skaudība. Nu kāpēc tas “meteorīts” ar Tele2 svētību nevarēja nokrist Aizkraukles pusē?
