Sēņotāji bažījas, ka pārlieku karstā laika dēļ sēnes mežā tagad grūti atrast un mājās jādodas pustukšiem groziem. Ojārs Rotkājs no Kokneses novada sēņot negāja, taču ar savu atradumu uzreiz piepildītu trīs grozus.
Viņa atradums gan nav ierastās sēnes, bet trīs milzu apaļpūpēži. Tos viņš atradis pie “Kaziņu” mājām Pērses krastā. Kas tās īsti ir par sēnēm, viņš noskaidroja Ratnicēnu bibliotēkā, un tur tās var apskatīt arī bibliotēkas lasītāji. Šie pūpēži atšķirībā no citiem ir ēdami. No tiem var gatavot garšīgas karbonādes vai vienkārši cept un vārīt. Tautas medicīnā šo sēni izmanto aknu un ādas slimību ārstēšanā. Uzturā gan var lietot tikai tos augļķermeņus, kuru iekšējā masa ir balta un vēl nav kļuvusi dzeltenīga. Sēnei novelk apvalku, sagriež šķēlītēs, panē un cep.
Kā vēsta informācija portālā latvijasdaba.lv, milzis apaļpūpēdis Latvijā pēc augļķermeņa masas liekams otrajā vietā (pirmajā — čemurpūkaine). Lielākais zināmais apaļpūpēdis atrasts 1972. gadā Emburgas apkārtnē. Pūpēža apkārtmērs bija 166 cm, tas svēra ap 7 kilogramiem. Šādi pūpēži Latvijā nav retums. Latvijas Universitātes Botānikas un ekoloģijas katedrā glabājas vairāki šī pūpēža eksemplāri. Viens no tiem atrasts Rīgā, psihiatriskās slimnīcas dārzā. Svaigā augļķermeņa apkārtmērs bijis 103 cm, bet masa — 5,8 kg.
Sajaukt milzu apaļpūpēdi ar kādu citu ir gandrīz neiespējami. Līdzība varētu būt ar zaķu pūpēdi, taču tas nedaudz atšķiras ar formu: tā nav lodveida, bet olveidīga, pat bumbierveida. Tā diametrs nepārsniedz 5 — 12 cm, bet augstums ir 12 — 16 cm.
Dažkārt sēņotājiem ir nelāgs ieradums — tiklīdz ierauga pūpēdi, to saspārda vai samīda. Bet tā var palaist garām gardu maltīti. ◆
