Varu tikai piekrist mūsu senčiem, kuru dzīves gudrība ietverta sakāmvārdā “Mūžu dzīvo, mūžu mācies”. Tikai žēl, ka reizēm tā gudrība nāk par vēlu.
Varu tikai piekrist mūsu senčiem, kuru dzīves gudrība ietverta sakāmvārdā “Mūžu dzīvo, mūžu mācies”. Tikai žēl, ka reizēm tā gudrība nāk par vēlu. Tāpēc Jauno gadu sāku ar plānu “Mīli sevi katru dienu, ne tikai svētkos, citādi neko nesaglābsi!”.
Ja jūs zinātu, kā es izblamējos gada sākumā! Izrādās, man pasei beidzies derīguma termiņš. Pusi dienas posos, lai kaut cik jēdzīga izskatītos fotogrāfijā. Aizņēmos no draudzenes dažādas špakteles, apmeklēju frizieri, nopirku jaunu blūzīti. Spogulī izskatījos tā nekas, tīri ņemama. Domājat, bilde bija skatāma? Tās bija mēmās šausmas! Fotogrāfijā lūkojoties, man patiešām radās pārliecība, ka Darvinam bijusi taisnība — cilvēki nudien cēlušies no pērtiķiem. Kādi man bija noļukuši vaigi, grumbas pierē, riņķi ap acīm! Kad, ieraudzījusi bildi, noelsos: “Ak, šausmas!”, fotogrāfs mani līdzjūtīgi mierināja: “Nekas, nekas, jūs dzīvē izskatāties daudz labāk!”. Kā viņš nesaprot, ka šo fotogrāfiju taču aplūkos robežsargi, kad vasarā došos iepirkšanās tūrē uz Poliju. Viņi taču domās, ka esmu izmukusi no zooloģiskā dārza!
Aiz uztraukuma pasu daļā kritu kaunā vēlreiz. Kad darbiniece prasīja, kāds ir mans augums, skaļi atteicu: “Astoņdesmit septiņi ar pusi, šodien pārbaudīju!”. Viņa tā dīvaini uz mani paskatījās un pārjautāja: “Vai tiešām esat par to pārliecināta?”. Tikai tad apjēdzu, ka esmu nosaukusi savu svaru.
Mājās pārnākusi, kādu stundu kasīju no ģīmja “apmetumu”. Indriķis visgudri komentēja: “Vienā dienā jau nevar visu sagrābt!”. Nu viņš man tagad redzēs! Jau sarunāju pie Rozālijas krēmu par 27 latiem. Lai tik Indriķītis meklē papildu darbu. Skaistums prasa naudu!
Izabella
