Pirmo reizi zarkukaiņus ierauzīju zoodārzā pirms daudziem gadiem, ilgi stāvēju pie stikla insektārija un vēroju kukainīšus, gaidot, kad kāds zariņš sakustēsies. Nu nepilnu pusgadu mājoju zem viena jumta ar vairākiem desmitiem Indijas zarkukaiņu.
Klusi un mierīgi
Zarkukaiņi ir labs treniņš tiem, kuri vēlas mājas mīluli — suni, kaķi, jūrascūciņu vai jebko, kas prasa papildu rūpes. Salīdzinājumā ar nosauktajiem dzīvnieciņiem zarkukaiņi, protams, neprasa pat ne pusi no tām rūpēm, kādas jāvelta četrkājainajiem. Kukainīši ir pieticīgi ēdiena izvēlē, klusi, mierīgi, nemanāmi. Galvenais, mazos mošķīšus neaizmirst. Īpaši, ja insektārijs novietots kādā augstākā plauktā, jo zariņi par sevi neatgādinās pilnīgi nekā.
Kukaiņi vizuāli ir amizanti, var paasināt redzi, mēģinot zaru jūklī atšķirt īstos zarus no kukainīšiem. Zarkukaiņu uzvedība gan savvaļā, gan nebrīvē ir līdzīga — viņi lielākoties tēlo mazus žagariņus, nekustīgi sēžot koku zaros vai uz augiem, lai tos nepamanītu un neapēstu kāds putns. Maskēšanās neprasa lielu piepūli, jo kukaiņi tiešām izskatās pēc zariņiem. Dažkārt zarkukaiņiem patīk ritmiski šūpoties no vienas puses uz otru, atdarinot žagariņa kustēšanos vējā. Zarkukaiņus var audzēt insektārijā, manējie dzīvo pašgatavotā un jūtas ļoti labi. Kukaiņus var novietot arī uz istabas augiem, īpaši nebažījoties, ka tie varētu doties brīvsolī. No mājas puķēm zarkukaiņiem garšo zelta stīga.
Ekonomisks un nav izvēlīgs
Vēl viens pluss — zarkukaiņi ir ļoti ekonomiski, vasarā pārtiku tiem var saplūkt ārā: liepu, bērzu, vītolu, aveņu un citas lapas. Labprāt ēd pētersīļus, melleņu, brūkleņu lapas, dažādus salātus, kas ir galvenā barība ziemā. Jebkuri salāti nederēs, svarīgi, lai lapiņas kukaiņiem iet pie sirds. Ziemā var piedāvāt arī kaltētas aveņu lapas. Svarīgi, lai zarkukainis ēstu tikai ekoloģiski tīrus, ne ar nitrātiem vai citiem līdzekļiem apsmidzinātus augus, citādi tas var aiziet bojā. Zaļumus insektārijā var turēt trauciņā ar ūdeni, tomēr ir jāatceras, ka kukainīši var netīšām iekrist ūdenī un noslīkt. Tāpēc jāpadomā par to, kā nosegt ūdens glāzi. Zarkukaiņu lielie žokļi tiek izmantoti tikai lapu graušanai, atstājot tajās prāvus robus. Ap žokļiem zarkukainim aug mazi sariņi, ar kuru palīdzību viņš pietur lapu ēšanas laikā. Ikdienas rituāls ir kukaiņu dzirdināšana. No trauciņa tie, saprotams, padzerties nevar, tādēļ ik pa laikam insektārijā jāsmidzina ūdens no pulverizatora.
Insektārijā valda matriarhāts
Mājās visbiežāk tiek turēti “Carausius morosus” jeb Indijas zarkukaiņi. Kukaiņu dzīves ilgums ir aptuveni gads, dažkārt tie nodzīvo dažus mēnešus ilgāk. Zarkukaiņu saimē valda matriarhāts, jo lielākā daļa kukaiņu ir sievietes. Mātītei nav nepieciešams tēviņš, lai dētu apaugļotas oliņas un tiktu pie pēcnācējiem. Kukaiņi parasti izaug 8—
12 cm gari. Tie var būt brūni, zaļi vai melni. Pieaudzis zarkukainis katru dienu izdēj vairākas olas. Zarkukainīši no olām izšķiļas tikai pēc diviem līdz četriem mēnešiem vai pat ilgāka laika — tas atkarīgs no sugas. Jaunie kukaiņi, salīdzinot ar pieaugušajiem, kustas ļoti ātri, bet ēd un aug vēl ātrāk, kādas sešas vai septiņas reizes nomainot “uzvalciņu”, jo kukaiņu apvalks neaug līdz ar ķermeni. Interesanti vērot, kā kukainītis ar galvu uz leju karājas pie insektārija vai kādā zariņā, pakāpeniski izlienot no savas ādas, līdz tā paliek karājoties kā pelēcīgi balta plēksnīte. Dažreiz gadās misēkļi un zariņš, mainot ādu, upurē arī kādu kāju. Vēl kājas var pazust, ja insektārijā ir par daudz īpatņu vai/un par maz barības. Kukaiņi nokož cits cita ekstremitātes un taustekļus. Tas gan viņiem netraucē turpināt dzīvot pilnvērtīgi līdz vecumam. Sasniedzot aptuveni gada vecumu, zarkukainis kļūst aizvien kūtrāks un ēd arvien mazāk, līdz kļūst melns un sastingst uz visiem laikiem.
Mazie dodas brīvsolī
Vislielākās grūtības sagādā zarkukaiņu insektārija tīrīšana. Lai to varētu izdarīt, kukaiņi brīdi jāpārvieto uz citu piemērotu trauku. Lielie kukaiņi ir lēni, bet mazie šiverīgi un klusiņām var izklīst pa visu māju. Man mazs pārsteigums bija vakarā, gulēt ejot, — noliekot galvu uz spilvena, pretī lūkojās sīks noklīdis kukainītis. Tāpēc insektāriju vislabāk uzkopt divatā, kamēr viens tīra, otrs gana zariņus. Pati kopšana ir vienkārša. Insektārijā klāju papīra salveti, var iebērt arī zemi, taču tad nevarēs redzēt sadētās oliņas.
Mīļkukaiņus iegūt ir vienkārši — zarkukainis maksā dažus eiro, bet, domājams, ikviens, kuram mājās ir šie kukaiņi, ar oliņām vai kukaiņiem padalīsies tāpat. Arī manējie jau ir aizgājuši tautās. Ja ir vēlme pēc mīļkukaiņa, var iegādāties gan pieaugušus eksemplārus, gan oliņas un vērot visu attīstības ciklu. ◆
