Šomēnes apritēs septiņi gadi, kopš vadu Aizkraukles novada pašvaldības uzņēmumu “Lauma A”.
Laiks ir aizskrējis nemanot, jo katra diena ir interesanta ar kādiem neikdienišķiem notikumiem un dažādām iedzīvotāju problēmām. Uzņēmums attīstās, ienāk jaunas tehnoloģijas un inovācijas. Kādreiz māju iedzīvotāji bieži pie mums vērsās ar individuāliem iesniegumiem, bet pakāpeniski ir sapratuši, ka remontdarbiem vajadzīgs dzīvokļu īpašnieku lēmums. Pagājušajā nedēļā notika vienas mājas iedzīvotāju sapulce, taču lēmums netika pieņemts, jo nebija kvoruma. Lēmumu nevarētu pieņemt, ja arī būtu kvorums, jo iedzīvotāju viedokļu atšķirība ir ļoti liela. Cilvēki bieži vien nevēlas palielināt apsaimniekošanas maksu remontdarbiem. Bet ir arī pozitīvi piemēri — lielākā summa, ko Aizkrauklē sakrājusi kāda māja, ir ap 70 tūkstošiem eiro.
Vienkāršota procedūra ir lēmumu pieņemšana rakstveida aptaujas veidā, tas ir izdevīgi tiem, kuri nevar ierasties sapulcē un vēlas visu ilgāk apdomāt, kā arī pakonsultēties ar kaimiņiem. Ir aptaujas, kurās remontdarbiem nav vajadzīgās iedzīvotāju atsaucības, tomēr nupat apmēram 60 procentu divu māju dzīvokļu īpašnieku ir piekrituši nomainīt kanalizācijas cauruļvadus. Vienai citai mājai pagājušajā nedēļā noslēdzās aptauja, taču kārtējo reizi bez remontdarbu akcepta.
Ja remontdarbi izmaksā 10 vai 20 tūkstošus eiro, iedzīvotājiem tā šķiet “šausmu nauda”. Ja ienākumi ir 600 eiro vai mazāk, tas ir saprotams. Tomēr jaunas daudzdzīvokļu mājas būve šodien izmaksātu vismaz miljonu eiro jeb sākot no 600 eiro par kvadrātmetru. Ja vairāk nekā miljonu vērtā mājā remontam jāiztērē 20 tūkstoši, tas, salīdzinot ar mājas vērtību, ir neliels, bet ļoti vajadzīgs ieguldījums. Privatizācijas procesā par sertifikātiem vai nelielu maksu iegūtie īpašumi ir jāuztur kārtībā. Iedzīvotāju izglītības līmenim un izpratnei ir ļoti svarīga nozīme, katra dzīvokļa īpašnieks ir atbildīgs par mājas kopējo kārtību, visiem kopā jānosaka, ko un kā darīt, mēs esam tikai izpildītāji, kas piedāvā savus variantus par remontdarbu secību un brīdina par sekām.
Darbojamies Latvijas namu apsaimniekotāju asociācijā, piedalījos seminārā Rīgā, kurā tikās namu pārvaldnieki no visām Latvijas pilsētām. Apspriedām aktuālos likumdošanas un nozares problēmu jautājumus, un namu apsaimniekotājiem tie ir līdzīgi. Piemēram, ja mājā plīst savu laiku nokalpojusi kanalizācijas caurule un tiek bojāts dzīvoklis, īpašniekam, kurš savu dzīvokli ir apdrošinājis, apdrošinātāji izmaksā kompensāciju, taču pēc tam to grib piedzīt no apsaimniekotāja. Pārvaldnieki tiesā ir atbildētāji, diemžēl tiesu prakse līdzīgos gadījumos ir dažāda. Ja apritējis vidējais cauruļvadu kalpošanas ilgums, apdrošinātājiem ir pamats prasīt, kādēļ īpašumā nav ierīkotas jaunas caurules. Ja cilvēki brauc ar automašīnu, kurai ir nodilušas riepas, un izraisa avāriju, nevienam jautājumi nerodas, kāpēc apdrošinātāji vērš prasību pret auto īpašnieku. Arī Aizkrauklē bijuši gadījumi, kad “Laumai A” kā pārvaldniekam jādodas uz tiesu, jo pēdējā laikā apdrošinātājiem ir pieaugusi vēlme zaudējumus piedzīt regresa prasībā. Ja apdrošinātāji dzīvokļu īpašniekiem neizmaksātu atlīdzību, viņi sāktu domāt, kāpēc, un saprastu, ka mājai remontdarbi ir vajadzīgi.
Nākamgad atkal pieaugs dabas resursu nodoklis. Ja tas būtiski neietekmē maciņu, iedzīvotāji daudz nedomā par atkritumu šķirošanu. Aizkrauklē ir iedzīvotāji, kuri neciena citu darbu, šķirotajos atkritumos sametot nešķirotos.
Joprojām tiek diskutēts par teritoriālo reformu. Nesen reforma bija, un atkal kaut kas ir jāreformē, jāatgriežas pie rajoniem. Ja tas viss ir ekonomiski pamatots, tad reforma ir atbalstāma — diemžēl iedzīvotāju skaits samazinās, un ir mazi novadiņi, kuri tikai eksistē.
Valdība nākamā gada budžetā ir plānojusi piešķirt papildu līdzekļus mediķu algu palielināšanai, taču ne tādā apjomā, kā iepriekš Saeimas deputāti nobalsoja — solīto 120 miljonu eiro vietā algām papildus būs 50 miljoni eiro. Medicīnas nozarē ir atalgojuma problēma. Par mediķi nevar kļūt kurš katrs, un atalgojumam ir jābūt atbilstošam zināšanām. Latvijā valsts finansējums veselības nozarei ir 3,8% no iekšzemes kopprodukta, vidēji Eiropā — ap 7%, līdz ar to Latvijā mediķi saņem mazāk, tomēr Eiropas līmeņa algas mēs krasi nesasniegsim. Ja ārstiem palielinātu algas kā Eiropā, tad arī citās nozarēs vajadzētu būtisku algu pieaugumu.
Pēc Latvijas Jauno ārstu biedrības datiem, piektā daļa jauno ārstu izlēmuši turpināt specializāciju citā valstī. Mēs ikviens vēlamies, lai ārsti mums veltītu pietiekami daudz laika un uzmanības, taču nogurums darbā bieži rada situāciju, kad ārsti darbā sadeg un savus pienākumus sāk veikt kā roboti. Gribētos, lai jaunie ārsti paliktu Latvijā, lai būtu, kas apkalpo iepirktās modernās diagnostikas iekārtas un kvalitatīvi nosaka diagnozes.
Algu jautājums ir sāpīgs temats arī mūsu uzņēmumā — ja algas palielinātu, iedzīvotājiem būtu lielāka namu apsaimniekošanas maksa. “Laumā A” strādā labi darbinieki, kuru atalgojums noteikti varētu būt lielāks.
Latvijas Pašvaldību savienība apsver iespēju vērsties Satversmes tiesā, jo plānots samazināt pašvaldību ieņēmumus no dabas resursu nodokļa. Tiesāšanās ir demokrātiskas sabiedrības izpausme, to var darīt, tomēr gribētos, lai šis process neapaugtu ar rutīnu un par iedzīvotājiem svarīgiem jautājumiem vienmēr nebūtu jātiesājas.
Tiesībsargs jau ir vērsies Satversmes tiesā par garantētā minimālā ienākuma (GMI) neatbilstību Satversmei. Pašlaik GMI līmenis personai ir 53 eiro mēnesī, kas nevar nodrošināt personas pamatvajadzības. Pēc Labklājības ministrijas datiem, 2018. gadā GMI pabalstu saņēma 20 878 personas, tajā skaitā bija 4316 bērni, 3407 cilvēki ar invaliditāti un 2986 pensijas vecuma cilvēki. Varbūt tiesībsargs kaut ko panāks, šāda veida vēršanās tiesā vairāk rosinās par to domāt. Tomēr pabalstu maksāšana ir koks ar diviem galiem — dažkārt pabalstu saņemšana kļūst par “uzņēmējdarbības veidu”, jo cilvēks pats, kurš ir darbspējīgs, var neko nedarīt, tā ir izdevīgi, un pārējai strādājošajai sabiedrībai tas rada papildu slogu. Būtu labi, ja visi cilvēki darbspējīgā vecumā prastu un arī vēlētos ko darīt.
Tā kā dzīvoju laukos, nedēļas nogali pavadīju dažādos darbos — laukos vienmēr ir kaut kas, ko darīt. Vides un nodarbošanās maiņa ir laba atpūta no ikdienas darba.
