Ik pēc divām stundām Latvijā nomirst cilvēks, kura nāvē vainojama smēķēšana — tāda ir drūmā statistika par smēķēšanas izraisītu slimību sekām.
Ik pēc divām stundām Latvijā nomirst cilvēks, kura nāvē vainojama smēķēšana — tāda ir drūmā statistika par smēķēšanas izraisītu slimību sekām. Šķiet, par šādu perspektīvu dzirdot, pat aktīvākajam dūmu vilcējam vajadzētu steigšus mest netikumu pie malas un sākt veselīgu dzīvesveidu. Taču tā nenotiek, turpina kūpināt kā dūmeņi, indēdami sevi un apkārtējos, kuri spiesti elpot smēķētāju dūmus. Nelīdz pat noteikumi smēķēšanas ierobežošanai.
Centieni smēķēšanu ierobežot ir kā cīņa ar vējdzirnavām — noteikumi par smēķēšanu sabiedriskās vietās ir, bet kontroles mehānisms tikpat kā nedarbojas. Kaut formāli ierobežota kūpināšana darbavietās, pie izglītības iestādēm un citviet nereti redzami pīpmaņi tikai pāris soļu attālumā no aizlieguma zīmes. Pats esmu pārliecinājies, ka dažu Aizkraukles ierēdni kabinetā cigarešu dūmos pat pamanīt nevar — tā “ievēro” nesmēķēšanas noteikumus.
Cīnoties pret kūpinātājiem, bargus pretsmēķēšanas likumus izstrādājusi Eiropas Savienība un nule sākusi vērienīgu informatīvo kampaņu. 72 miljonus eiro vērtās akcijas, kura būšot jūtama arī Latvijā, galvenais mērķis ir no smēķēšanas atturēt jauniešus. Apsveicams un cēls mērķis, ja vien tajā pašā laikā Eiropas Savienība neatbalstītu tabakas audzētājus. Izrādās, aktīvi iestādamās pret smēķēšanu, Eiropas Savienība maksā naudu tabakas audzētājiem. Subsīdijās zemnieki, kas audzē tabaku, ik gadu saņem miljardu eiro, tas ir daudzkārt vairāk nekā tērē akcijai. Eiropas Savienības vadošās finansu institūcijas gan sola, ka ar laiku tabakas audzētāju subsidēšanu pārtrauks, vedinot viņus nodoties citam rūpalam.
Miljards eiro par nāvi tiks samaksāts arī šogad, nākamgad un vēl nezin cik gadus nākotnē. Un smēķētāji mirs. No tabakas kūpināšanas izraisītām slimībām Eiropā ik gadu mirst 650 tūkstošu cilvēku, Latvijā ik dienu — 12. Bet Eiropas Savienība, arī Latvija, ar savu dalības naudu par to maksā.
Anta Rugāte, Latvijas pretsmēķēšanas likuma autore, gan teic: “Ne cigarete zobos, ne jaunas bikses tavās kājās, bet gan tas, ka tev ir pašapziņa, tev ir mērķis, ir tavs apliecinājums šai pasaulei”. Vai mēs kaut reiz to ievērosim?
