Tikai vienprātīgi. Latvijai NATO budžetā jāiemaksā 2 procenti nacionālā kopprodukta. Ir cilvēki, kuri uzskata — tas ir daudz.
Nobeigums. Sākums 2. aprīļa numurā
Tikai vienprātīgi
Latvijai NATO budžetā jāiemaksā 2 procenti nacionālā kopprodukta. Ir cilvēki, kuri uzskata — tas ir daudz. Tomēr, ja gribam būt droši un pasargāti, kaut kas ir arī jāziedo. Nevaram aizbildināties, ka esam vēl nabagi un teritoriāli nelieli.
Visa nauda, kuru dalībvalstis iemaksā, sadalās civilajā un militārajā budžetā. Daļu finansējuma paredz drošības investīciju programmai. To, kā naudu tērē, pārrauga Civilā un Militārā budžeta komitejas, Infrastruktūras komiteja un Resursu vecāko amatpersonu pārvalde, kurā pārstāvētas visas dalībvalstis.
Par NATO darbības struktūru varētu rakstīt daudz un plaši, bet vairumam lasītāju tas nebūtu interesanti. Tāpēc tikai par būtiskāko. NATO vada ģenerālsekretārs, kuru ieceļ uz četriem gadiem. Galvenā NATO lēmumu pieņemšanas institūcija ir Ziemeļatlantijas Padome. Katrai dalībvalstij tajā ir pastāvīgais pārstāvis vēstnieka līmenī. Tāds ir arī Latvijai, un mūsu valsti NATO pārstāv vēstnieks Aivis Ronis.
NATO mītnē mēs ar viņu tikāmies. Roņa kungs pateicās žurnālistiem par ieinteresētību NATO jautājumos, cerot, ka mēs par uzzināto stāstīsim saviem lasītājiem. Viņš atklāja, ka no Latvijas NATO nav vienīgais — delegācijā pavisam strādā 44 cilvēki. Tie ir darbinieki no Latvijas Ārlietu un Aizsardzības ministrijas, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, civildienesta, vēstniecības, drošības struktūrām.
Ziemeļatlantijas Padomes sēdes vēstnieku līmenī notiek vismaz vienreiz mēnesī. Regulāri tiekas arī valstu aizsardzības un ārlietu ministri un dažkārt arī premjeri un prezidenti. NATO lēmumu var pieņemt tikai tad, ja par to visi balso vienprātīgi. Tā tiek respektēta katras valsts suverenitāte un neatkarība. Turklāt, ja lēmumu atbalsta visas valstis, tās nolemto arī pildīs.
Vai tiešām NATO lielvalstis nepieņems kādu aktuālu lēmumu, ja mazā Latvija pret to iebildīs? To jautājām aizsardzības padomniekam Latvijas pārstāvniecībā NATO Jānim Sārtam:
— Ja Latvija saka “nē”, piemēram, militārā operācija nevar sākties. Tomēr nostāties pretī lielvalstīm var tikai tad, ja Latvijai ir kāda kardināla nacionāla interese. Ja kāds uzbrūk vienai no NATO valstīm, Latvija nevar nesūtīt savus spēkus palīgā.
“Mūsu drošība ir mūsu kopība” — kādā no turpmākajām sarunām NATO mītnē teica Joahims Molina, Bosnijas—Hercegovinas konflikta speciālists. NATO galvenā misija ir vispirms nodrošināt mieru Eiropā, pēc tam citur pasaulē.
Krievija ir īpašs gadījums
Mūs gan vairāk interesēja NATO un Krievijas attiecības. Par tām stāstīja šīs jomas speciālists Pauls Frics. Viņš teica, ka Krievija piedalās NATO sanāksmēs kopš 1991. gada. Viņaprāt, labākais attiecībās ar Krieviju būtu, ja arī Krievija iestātos NATO. Pirms dažiem gadiem tā gribēja to darīt, taču NATO vadība neaicināja. Tagad aicina, bet Krievija īpaši neraujas…
NATO lielvalstu vadītāji uzskata, ka tām ar Krieviju kopīga ir cīņa pret terorismu. Šīs kopības dēļ NATO pat ir gatava “pievērt acis” un neredzēt Krievijas agresiju Čečenijā — NATO to uzskata par Krievijas iekšpolitikas jautājumu.
Viens lidlauks un viena osta
Aizsardzības padomniekam Latvijas pārstāvniecībā NATO Jānim Sārtam jautājām, kādas tad īsti ir Latvijas intereses NATO? Protams, lai NATO spētu aizsargāt savu valstu, tajā skaitā Latvijas, drošību, lai ievēro mūsu intereses un vajadzības, proti, sargā mūsu gaisa telpu. Ko mēs dodam pretī? Sūtām savējos miera misijās. NATO mūsu karavīri iegūst arī regulāru apmācību, ekipējumu. Vads, rota, bataljons — tikai tāds varētu būt Latvijas līmenis NATO. Nevis neefektīvi tanki, bet modernas mobilas mūsdienu tehnoloģijas profesionālai Latvijas armijai.
NATO ieguldīs naudu arī Latvijas infrastruktūrā. Sārta kungs atklāja, ka Latvijā būs divi objekti, kuriem NATO dos naudu, — Liepājas osta, kurā varētu veikt NATO militāro kuģu apkopi un sīku remontu, un Lielvārdes lidlauks. Tās nav uzskatāmas par NATO bāzēm, par kuru izvietojumu Latvijā sabiedrība savlaik uztraucās. Izrādās, citas valstis pat cīnās, lai to teritorijā NATO kādu objektu izvietotu, jo tas nozīmētu konkrētas apdzīvotās vietas attīstību.
NATO nākotne
Alianse turpinās paplašināties, un tai nāksies saskaņot arvien vairāk valstu intereses. Ja NATO iestāsies arī Krievija un Ukraina, tai vajadzētu būt stabilam miera garantam Eiropā.
Izlasīt lielo, biezo “NATO rokasgrāmatu”, kura izdota arī latviešu valodā un kuru NATO mītnē var saņemt katrs interesents, man tomēr neizdevās, jo tai ir 576 lappuses… NATO nākotne īsi un lakoniski bija izteikta kādā citā izdevumā “NATO pēc pārmaiņām”: “NATO nodrošina transatlantisko politiski militāro ietvaru drošības izaicinājumu novēršanai. Attīstoties no kolektīvās aizsardzības vairoga par drošības garantētāju plašākā nozīmē, alianse tagad pārstāv arī tādas kopienas intereses un vērtības kā demokrātija un cilvēktiesības.” Un darīs to arī turpmāk.
***
Iznākot no NATO mītnes, gribējām nofotografēties kaut aiz vārtiem uz alianses valstu mastos uzvilkto karogu fona (attēlā), taču arī to mums neļāva. Tāpēc ilustrācijai izmantoju fotogrāfijas no NATO mājaslapas internetā.
