Rīt Jaunjelgavas novada Staburaga pagastā notiks tradicionālie Tautas mākslas svētki, kuros godinās šneiderienes jeb šuvējas. Arī jaunjelgavieti Viju Ķervesi, kura šuvējas profesiju nav mācījusies, bet tas viņai nekad nav traucējis darīt šo darbu.
Jāni satiek Jāņmuižā
Vija stāsta, ka pašlaik novada svētkiem darina ko īpašu, ko tieši, viņa gan neatklāj. “To man palūdza izgatavot kultūras nama darbinieces, varu atklāt, ka tie ir daudzi mazi darinājumi,” smaida Vija.
Vijas Ķerveses dzimtā puse ir Valmierā, bet Jaunjelgavā viņa iemīlējās no pirmā skatiena, kad te pirmo reizi atbrauca ciemos. Tolaik viņa vēl mācījās Jāņmuižas lauksaimniecības skolā un sadraudzējās ar jaunjelgavieti Jāni Ķervesu, savu nākamo vīru. “Tiklīdz ieraudzīju pilsētiņu — parkus, skaisto apkārtni, Daugavu, uzreiz nodomāju — kā es gribētu te dzīvot!” atceras Vija. Tas arī piepildījies, un viņa kopš 1990. gada ir jaunjelgaviete. Vija teic, ka, laikam ejot, pilsēta mainījusies. Parks, estrāde, Daugavmala — viss tiek pamazām sakopts. “Esmu ļoti apmierināta ar dzīvi. Sākumā, kamēr te vēl nedzīvoja mana māsa un vecākus vēl nebiju pārvilinājusi no Valmieras, bija grūtāk,” stāsta Vija. “Ja gadījās kādas bēdas, nebija, pie kā aiziet “izkratīt” sirdi, jo kurš vēl labāk spēj saprast kā savējie. Tagad te ir visa mana ģimene.”
Ballei tērpu darina pati
“Esmu puķkopības un dārzkopības meistare, šūšanu nekad neesmu mācījusies,” stāsta jaunjelgaviete. “Pēc 8. klases gribēju mācīties Valmierā par šuvēju, tolaik tajā skolā bija liels konkurss, bažījos, vai tikšu.” Otra lielā Vijas aizraušanās no agras jaunības — zīmēšana, arī ar to gribējusi saistīt savu nākamo profesiju, tomēr tuvumā piemērotas skolas nebija. Savā profesijā Vija nekad nav strādājusi, taču patika un talants šūt viņai tomēr palīdzējis īstenot vēlmi strādāt par šuvēju. “Pati sev apģērbu sāku šūt, kamēr vēl mācījos Jāņmuižā. Toreiz jau drēbju izvēle veikalos nebija liela. Pirmais lielākais šuvums bija blūze un svārki, gatavojoties ballei, piegrieztni ņēmu no “Burdas”,” atceras Vija. “Atliek vienreiz pamēģināt, un, ja ir talants, tad “aiziet”. Neko ļoti sarežģītu sākumā nešuvu, visu pašmācībā palēnām arī apguvu.”
Veste, kurā
apmaldīties
Pirmā darbavieta Jaunjelgavā Vijai bija tirdzniecības uzņēmums — strādājusi veikalā. “Tas it nemaz nav mans sirdsdarbs,” par pārdevējas darbu saka šuvēja, tādēļ, tiklīdz radās iespēja, viņa pieteicās darbā šūšanas cehā, kas tagad gan vairs nedarbojas. Kad pirms vairākiem gadiem Jaunjelgavā atkal atvēra šūšanas darbnīcu, Vija sāka strādāt tajā. “Man patīk šūt, un es uz darbu eju ar prieku,” saka Vija. “Darbnīcā šujot, dažkārt klausāmies mūziku, citreiz uzdziedam pašas, mēs jau esam tādas lustīgas. Bet, šujot mājās, vajag klusumu.”
Vijai patīk gatavot arī dažādus aksesuārus, tad noderot zīmēšanas prasme. Piemēram, darinot dekoratīvos spilventiņus, vispirms uzzīmē šablonus — zvēriņus, puķes vai ko citu, pēc tam piegriež no auduma. Kad Ķervesu bērni bija mazi, apmeklēja bērnudārzu, tad māmiņai nācās šūt arī dažādas maskas. Arī tagad Vijai dažkārt palūdz izgatavot kādu masku “dārziņa” bērnu vajadzībām. Tapušas vāveres, siventiņa, stārķa, pūces un citu zvēriņu maskas vai detaļas tām, uzšūts arī Ziemassvētku vecīša un rūķa tērps ar īstām rūķu čībām. Ja trūkst kādas blūzītes vai svārku, Vija dažkārt papildina arī tērpus deju kolektīviem. Viņa labprāt apģērbu arī pāršuj un labo. Vismazāk no ģimenes ir “apšūts” vīrs Jānis. “Vīram uzšuvu vesti ar daudzām kabatām. Viņš teica, ka to esot pārāk daudz, varot pat apmaldīties,” smejas Vija.
Svarīgs ģimenes
atbalsts
Tā kā Ķervesu ģimene dzīvo privātmājā, daudz laika jāvelta arī mājas apkārtnes sakopšanai, košumdārzam, arī sakņudārzam. “Stresu noņemu, strādājot dārzā, patīk rosīties virtuvē, gatavot ēst,” stāsta jaunjelgaviete. Mežs ir vēl viena liela Vijas aizraušanās — katrā brīvā brīdī viņa ogo un sēņo.
Kad darbs paveikts, apdarīti arī mājas darbi, Vija velta laiku savam vaļaspriekam — amatierteātrim. Kādreiz dziedājusi vokālajā ansamblī, tam pajūkot, sāka darboties amatierteātrī. Arī rīt novada svētkos Vīgantes parkā skatītāji varēs novērtēt Jaunjelgavas amatierteātra sniegumu. “Jau otro sezonu režisors ir Kārlis Lišmanis, kurš pie mums brauc no Lielvārdes,” stāsta Vija. “Pagājušajā gadā ar izrādi “Septiņas vecmeitas” bijām Secē, Daudzevā, Sunākstē, šogad bijām teātra festivālā Tukumā. Rīt dosimies uz Vīgantes parku, bet parīt, 26. maijā, mūs aicina uz Rīgu, Katlakalnu.” Lampu drudzis ir pirms katras izrādes, bet īpaši liels satraukums esot tieši pirms pirmizrādēm Jaunjelgavā — svarīgi, lai viss izdotos un jaunjelgaviešiem patiktu. Liels atbalsts Vijai ir ģimene. Meita, kura dzīvo un studē Rīgā, vienmēr atbrauc uz pirmizrādēm, arī nesen notikušajā novada konkursā “Vecmāmiņu parāde” Viju atbalstīja visa ģimene. “Vecmāmiņa esmu tikai divus mēnešus, bet man ļoti patīk šīs jaunās sajūtas, un it nemaz tādēļ nejūtos veca,” saka Vija. “Ir svarīgi sajust, ka man ir stipra aizmugure — mana ģimene.”
