Ne reizi vien dzirdēts teiciens, ka slima sieviete nav vajadzīga ne vīram, ne draugam, dažkārt arī ģimenei. Tad sievietei nākas ar savām problēmām cīnīties vienai vai arī padoties liktenim un aiziet bojā.
Ne reizi vien dzirdēts teiciens, ka slima sieviete nav vajadzīga ne vīram, ne draugam, dažkārt arī ģimenei. Tad sievietei nākas ar savām problēmām cīnīties vienai vai arī padoties liktenim un aiziet bojā. Aizkrauklietei Skaidrītei Svirskai ir pavisam citādi — viņas saslimšana ģimeni saliedēja.
Apprecas ar madlienieti
Skaidrīte ir skrīveriete, savlaik absolvēja Bulduru tehnikumu un ieguva dārzkopes agronomes profesiju. Pirmā darbavieta bija viņas pašas izvēlētā bagātā Madliena, jo tur dzīvoja un strādāja Skaidrītes mīlestība — brašs puisis Oļģerts.
— Jau iepazīstoties bijām ļoti laimīgi un 1977. gadā apprecējāmies. Nu jau sudrabkāzas nosvinētas, bet mūsu romantiskās jaunības dienu atmiņas ir tik spilgtas, it kā viss būtu noticis pavisam nesen.
Vienīgi, kad palūkojamies uz savām trijām meitām, saprotam, ka dzīve rit uz priekšu, lai arī jūtas nemainās, — stāsta Skaidrītes kundze.
Meitas aug pašas
Pirms divdesmit viena gada Svirsku ģimene pārcēlās uz Aizkraukli. Toreiz viņiem jau bija divas meitas — Dace un Iveta. Zane piedzima Aizkrauklē. Ģimenē materiālu grūtību nebija. Skaidrīte strādāja mājās — adīja jaciņas bērniem Jaunjelgavas mājražotāju kombinātā “Sarma”. Arī Oļģerts pelnīja pietiekami.
Skaidrītes kundze atceras, ka meitas auga pašas, neko daudz nevajadzēja mācīt, arī par problēmām nevajadzēja domāt. Pieradušas būt patstāvīgas, viena otrai palīdzēt, aprūpēt un, ja vajadzīgs, aizstāvēt. Lielākās māsas lutinājušas mazāko, un māte varējusi netraucēti strādāt.
Tagad Dace studē un būs skolotāja, Iveta audzina mazo meitiņu, bet Zane mācīsies Aizkraukles novada ģimnāzijas 12. klasē.
Slimība piezogas nemanot
Vēl pirms Zanes dzimšanas Skaidrīte jutās nevesela, bieži reiba galva, bija grūti staigāt. Neziņa jauno sievieti satrauca, un viņa sāka apmeklēt ārstus, lai veiktu izmeklēšanu. Toreiz Aizkrauklē strādājošā neiropatoloģe Inese Pīpiķe izteica aizdomas, ka tādas slimības pazīmes varētu būt izkaisītajai sklerozei.
Skaidrīti nosūtīja pie Rīgas speciālistiem, taču nekādu īpašu aparātu šīs kaites noteikšanai nebija, tāpēc Rīgas ārsti atzina, ka slimniecei nekas nekaiš.
Tajā laikā Skaidrītei piedzima Zane, nekādu sarežģījumu nebija ne mātei, ne meitiņai. Tomēr slimība sievieti grauza kā tārps veselu ābolu.
Labāk zināt patiesību
— Diagnoze “izkaisītā skleroze” apstiprinājās 1996. gadā, kad Zane mācījās 2. klasē. Šī ziņa mani kaut kādā mērā atviegloja, jo beidzot es zināju, kas mani sagaida. Esmu cilvēks, kurš vēlas zināt patiesību, lai kāda tā būtu. Vissliktākā ir neziņa.
Man bieži vajadzēja ārstēties slimnīcā, vecākās meitas jau mācījās citur, vīrs strādāja nakts maiņā, tāpēc naktīs dzīvoklī palika tikai Zane. Par laimi, mums bija kucīte Džīna, un ar viņu kopā mazā jutās drošāk.
Sākums tomēr bija grūts, bet Zane saprata, ka esmu ļoti slima, un izturēja visu, kas tik mazam bērnam varbūt pat nebija pa spēkam, — atceras Skaidrītes kundze.
Uztver ar humoru
Tagad, atminoties to laiku, kad diagnoze beidzot bija zināma, Skaidrītes kundze var pat pajokot:
— Es to uztvēru ar humoru. Visi teica, ka labi izskatos, tāpēc jokoju: re, cik labi — esmu vesela, bet saņemšu invalīdes pensiju, būs vairāk naudas!
Patiesībā Skaidrīte nemaz tik drosmīga nebija, bet neko vairs nevarēja līdzēt, un panikā krist nebija viņas dabā. To nu jaunā sieviete zināja un sāka ar savu slimību “sadzīvot”.
Viņa dara, ko spēj. Gatavo ēdienu, sakopj dzīvokli, kad labs laiks, ar īpašo staigājamo ratiņu palīdzību iziet ārā un pasēž uz soliņa. Kājas gadu gaitā kļūst arvien slimākas, tāpēc staigāšana sagādā arvien lielākas grūtības.
Risina krustvārdu mīklas
Optimisms Skaidrītes kundzi nekad nepamet, viņa neļauj slimībai pārņemt atmiņu, jo risina krustvārdu mīklas. To viņi dara abi ar vīru, žēl, ka Skaidrītei grūti pārvietoties, citādi varētu piedalīties pat televīzijas spēlēs un konkursos. Vienā krustvārdu mīklu risināšanas konkursā viņa laimēja desmit latu.
— Man ir tik laba ģimene, ka bieži vien viņi pret mani nemaz neizturas kā pret slimnieci. Viņi zina, ka man ne visai patīk, ja mani žēlo. Ja tikai gulēšu, kā man dažkārt iesaka Rīgas speciālisti, kļūšu arvien slimāka, — uzskata Skaidrīte Svirska.
Organizē asociāciju
Skaidrītes kundze Aizkraukles rajonā apzināja 28 izkaisītās sklerozes slimniekus un nodibināja Latvijas izkaisītās sklerozes slimnieku asociācijas Aizkraukles nodaļu.
— Nekāda kopā sanākšana mums neiznāk, vienīgi sazināmies pa telefonu. Izrunājamies, viens otru stiprinām un dodam padomu. Mūsu nav daudz, un ik pa brīdim kāds aiziet mūžībā. Lai cik grūti klājas, jāturas kopā un ar slimību jācīnās, — pārliecināta Skaidrītes kundze.
