Sveiki, mani sauc Zīļuks! Saprotu, saprotu, mans vārds daudzus izbrīna. Kāpēc esmu Zīļuks? Tāpēc, ka mani saimnieki ir Ozoli.
Sveiki, mani sauc Zīļuks! Saprotu, saprotu, mans vārds daudzus izbrīna. Kāpēc esmu Zīļuks? Tāpēc, ka mani saimnieki ir Ozoli.
Esmu runcis labākajos gados. Pie saviem saimniekiem nokļuvu pavisam interesantā veidā. Kad saimnieku dēlēns bija mazs, viņu aizveda pie zobārstes. Puikam no viņas bija bail. Lai zēns atvērtu muti, zobārste piesolīja uzdāvināt mazu kaķīti. Tā es nokļuvu Aizkrauklē. Esmu apmeties pirmajā stāvā. Vakaros reizēm dodos nelielās pastaigās, taču pasaule ir tik plaša un draudīga, ka nekur tālu neeju. Patupu turpat krūmā zem loga un tad žigli atpakaļ.
Esmu daļēji dižciltīgs runcis, jo manās dzīslās rit arī persiešu asinis. Par to liecina mans izskats un kuplais sudrabaini pelēkais kažoks. Vislabāk man patīk, ja spalvas izbužina ar putekļsūcēju. Zinu, ka daudzi mani sugasbrāļi un četrkājainie rejošie radījumi baidās no šī tehnikas brīnuma, taču man tā ir iecienītākā rotaļlieta. Tā iztīra manu kažoku, izmasē muguru, vēderu un ķepas. Tas ir tik patīkams baudījums!
Ja vēl saimniece savāktu vilnu, ko izķemmē no mana kažoka, varētu adīt zeķes un cimdus.
