Tā kā koknesieši nolēmuši lielo rudens tirgu pagastā vairs nerīkot, tad, ievērojot senās tradīcijas, tādu rīkoja Kokneses vidusskolā. Lai arī tirgus notika divas nedēļas pēc Miķeļiem, bērniem tas tomēr bija Miķeļdienas tirgus.
Tā kā koknesieši nolēmuši lielo rudens tirgu pagastā vairs nerīkot, tad, ievērojot senās tradīcijas, tādu rīkoja Kokneses vidusskolā. Lai arī tirgus notika divas nedēļas pēc Miķeļiem, bērniem tas tomēr bija Miķeļdienas tirgus.
Tirgus diena sākās ar lielu rosību. Pa klasēm staigāja pats Miķelis un dažas čigānietes. Ko tad viņi stāstīja? Nu to pašu — kas tie tādi Miķeļi, kad tos svin un ko tajos dara. Vāca arī tirgus nodevas: katrs pārdevējs deva ābolu, pīrāgu, krelles vai apsveikumu. To, ko nu katrs tirgošanai atnesis.
Dienas vidū skolas gaiteņos sarindoja galdus un krēslus, izveidojot tirgus letes. Pārdevēji kārtoja preci, bet paši mazāki — pirmklasnieki — dārzeņu izstādi.
