Izdevniecība “Upe” 26. septembrī laiž klajā “MIELAVA un PĀRCĒLĀJU” jauno albumu “Parunā ar sevi”.
Izdevniecība “Upe” 26. septembrī laiž klajā “MIELAVA un PĀRCĒLĀJU” jauno albumu “Parunā ar sevi”.
Desmit jauno dziesmu, visticamāk, kļūs par pārliecinošu argumentu gan tiem daudzajiem, kuri Mielavu “sajūt visvairāk”, gan tiem, kuri katru viņa ierakstu komentē ar pašizskaidrojošo “Mielavs kā Mielavs”. Jā, arī šoreiz viss ir kā Mielava albumos ierasts. Tikai — uzdrīkstēšos piebilst — labāk, dziļāk un trāpīgāk.
Pēdējos gados rūpīgi koptajā stilistikā, kura variē starp stilizētu krievisko romanču izjūtu un mūsdienīgi amerikānisku “folk” un “country” jeb tā saukto “american” tradīciju, “MIELAVS un PĀRCĒLĀJI” nu šķiet sasnieguši jaunu robežu. Ietekmju upes vairs nerit paralēli, bet krustojas, veidojot dabisku un pašsaprotamu identitāti, kas nerada jautājumus par inspirācijām un to avotiem, bet vienkārši pārliecina, ļaujot pilnībā izbaudīt pašas dziesmas.
“PĀRCĒLĀJU” vārds prasa atšifrējumu. Tāpat kā komplimentus. Jo jaunie “PĀRCĒLĀJI” izrādās “veci vēži”, Mielava līdzgaitnieki kopš Ādama un “Jauna mēness” laikiem — Gints Sola (ģitāra, mūzikas līdzautors) un Juris Kroičs (bungas). Ainara repertuārs reti ir guvis tik organiski izjustu un niansēti iedarbīgu skanējumu kā šoreiz. Iespējams, tieši principiālais lēmums atteikties no visa liekā, samazinot sastāvu līdz minimumam (dažās dziesmās ieskanas arī mutes ermoņikas, bandžo, mandolīna un kontrabass), senajiem “ieroču brāļiem” ļāvis iemantot cita līmeņa saskaņu, kurā “mazāk ir vairāk” un kuras askētiski virtuozais, stilistiski precīzais un emocionāli smalkais skanējums nodrošina perfekti atbilstošu pavadījumu šo dziesmu pašapceres un mīlas lirikai.
“Parunā ar sevi” nepiedāvā daudz megahitu potencēm apveltītu radiohitu, kādi tā autorus, tā vien liekas, vairs neinteresē ne cilvēcīgi, ne mākslinieciski. Taču, iespējams, tieši tādēļ tas ir viens no viņu pārliecinošākajiem un simpātiskākajiem darbiem, kurā vēlēšanos izpatikt aizstājusi vēlme pateikt to, kas pašiem liekas svarīgi, un uzrunāt cilvēkus ar līdzīgu izjūtu. Vismaz, dzirdot tādas dziesmas kā “Varbūt”, “Es balsoju par”, “Uzklāj mani uz ceļiem”, “Sniegs izkūst tavos matos”, tam ir viegli noticēt… Savukārt albuma noslēdzošā dziesma—vēstījums latviskā Džonija Keša stilā “Trīs pārcēlāji” šķiet apveltīta ar īstenām nākotnes folkloras potencēm!
Kā reiz teica dziesmas žanra praktiķis un autoritāte Bobs Dilans: “Nav svarīgi, no kurienes dziesmas nāk. Svarīgi, kur tās mūs aizved.” “MIELAVS un PĀRCĒLĀJI” ar savām labākajām dziesmām mūs nogādā krastā, kur ir sasodīti patīkami būt un tā vien gribas atgriezties.
