Mežos arvien aktīvāk rosās to īpašnieku veidotie kooperatīvi, pakāpeniski aug biedru skaits un apsaimniekotās platības. Taču straujāku popularitāti kooperatīviem liedz koksnes realizācijas nepievilcīgās cenas.
Tā situāciju vērtē vairāki aptaujātie meža īpašnieku kooperatīvo sabiedrību vadītāji. 2012. gada septembrī stājās spēkā grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā, kas ļāva Latvijā oficiāli reģistrēt mežu īpašnieku veidotus mežsaimniecības pakalpojumu sniedzēju kooperatīvus. Mežu īpašnieki un kooperatīvu veidošanas iniciatori atzīst, ka trīs gadi tomēr ir pārāk īss laiks, lai varētu izvērtēt šīs formas nozīmi un ietekmi ne tikai kādā konkrētā reģionā, bet arī visā valstī kopumā, kaut gan pozitīvas tendences jau ir jūtamas. Latvijā meža īpašnieku kooperācijā faktiski ir sperti tikai pirmie soļi, jo iepriekšējās desmitgadēs pretstatā lauksaimniekiem šajā jomā nekas nav darīts, turklāt cilvēki neredzēja kooperācijas pozitīvās iespējas un vismaz pēc aptaujāto domām vēl ir pārāk agri salīdzināt tās ar privātmežu īpašnieku kooperatīviem Somijā vai Zviedrijā.
Pieaug apgrozījums
Zemkopības ministrijas dati rāda, ka 2013. gadā kooperatīvos bija vidēji 18 biedru, visi — fiziskas personas, un to kopējā meža apsaimniekotā platība vidēji veidoja 824 hektārus, bet 2014. gadā bija vidēji 31 biedrs, arī visas fiziskas personas, ar kopējo apsaimniekoto meža platību vidēji 1008 hektāri. Savukārt pērn jau vidēji bija 55 biedri, visas fiziskas personas, ar kopējo apsaimniekoto meža platību 9140 hektāru. Arī kooperatīvu neto apgrozījums audzis lēcienveidīgi. 2013. gadā tas bija tikai 0,47 miljoni eiro, 2014. gadā — 0,55 miljoni eiro, bet pērn — jau 1,38 miljoni eiro. Interesanti, ka kopumā no reģistrētajām meža īpašnieku kooperatīvajām sabiedrībām 2016. gadā atbilstības statusu ieguvušas trīs. Pēc Zemkopîbas ministrijas datiem meža īpašnieku kooperatīviem noteiktais uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojums nekādu būtisku ietekmi uz valsts budžetu neatstās, jo tā apmērs par 2015. gadu bijis tikai nepilni 7400 eiro, bet 2014. gadā — nedaudz vairāk par 310 eiro. Tādējādi nav piepildījušās arī iepriekš izteiktās bažas, ka tādu sabiedrību dibināšana, kuras izmantos peļņas nodokļu atlaides, negatīvi ietekmēs valsts budžetu.
Pionieru liktenis
“Kopumā Latvijā reģistrēti septiņi mežu īpašnieku kooperatīvi, no kuriem “dzīvi” joprojām ir seši, bet trīs darbojas reāli,” rezultātus vērtē Latvijā pirmās mežsaimniecības pakalpojumu sniedzēju kooperatīvās sabiedrības (MPKS) “Mežsaimnieks” valdes priekšsēdētājs Grigorijs Rozentāls. Viņš norāda, ka sākums ir visgrūtākais, lai pārliecinātu mežu īpašniekus iestāties kooperatīvā, bet arī lai tiem sniegtu adekvātus pakalpojumus — mežizstrādes, jaunaudžu stādīšanas un kopšanas pakalpojumus un pat realizēt koksni par izdevīgākām cenām. Jāatgādina, ka valdība ir izvirzījusi vairākus nosacījumus mežu īpašniekiem, kuri apvienojas mežsaimniecības pakalpojumu sniegšanai: biedru skaitam jābūt vismaz 15, savukārt apsaimniekojamajai platībai — vismaz 500 hektāru.
“Pērn mūsu apgrozījums bija 0,78 miljoni eiro, kas salīdzinājumā ar 2013. gadā sasniegtajiem 0,17 miljoniem eiro ir milzīgs lēciens, tomēr tas nav iespēju līmenis,” lēcienveidīgo izaugsmi ilustrē G. Rozentāls. Viņš atzīst, ka šā gada maksimālais uzdevums būtu dubultot pērn iespēto un neto apgrozījumu šogad sasniegt 1,5 miljonu eiro apmērā. “Tas ir reāli īstenojams uzdevums, kaut arī varētu būt labākas apaļkoksnes realizācijas cenas,” tā uz jautājumu, kas varētu bremzēt apgrozījuma dubultošanas mērķi, atbild G. Rozentāls. Viņš atzīst, ka “Mežsaimnieks” ir audzējis gan biedru skaitu, gan apsaimniekojamo platību apmēru. “Pērn bija 58 biedri, tagad jau ir 74, un to skaits, varbūt lēnāk nekā līdz šim, tomēr turpina pieaugt,” pārliecināts ir G. Rozentāls. Viņš stāsta, ka “Mežsaimnieks” ir startējis un saņēmis ES struktūrfondu atbalstu, kas varētu kalpot par labu tramplīnu nākotnes attīstībai. G. Rozentāls atzīst, ka pirmie darbības gadi pierādījuši kooperatīvu lomu un vietu, bet meža īpašnieku pārliecināšanā vislabākā esot sekmīga meža īpašnieku kooperatīvu darbība, kāda ir Alsungā un Inčukalnā.
Ir, kur tiekties
“Eiropā kooperācija jau ir vairāk nekā 100 gadu, savukārt Latvijā ar to ir skaudra pieredze, tāpēc mežu īpašnieku pārliecināt iesaistīties nebūt nav viegli un vislabākā reklāma ir paziņas ieteikums — labā pieredze, jo bieži vien cilvēki MPKS uztver kā kārtējo viņa meža kārotāju,” savu pieredzi atklâj MPKS “L.V. Mežs” valdes priekšsēdētājs Modris Kalvāns. Viņš atzīst, ka pašlaik jau ir 95 biedri un kopējā apsaimniekojamā mežu platība pārsniedz 5000 hektāru. “Tas ir kokmateriālu pārdošanas ienākums, taču svarīgākais ir par aptuveni 0,3 miljoniem eiro veiktie mežsaimniecības darbi — investīcijas kooperatīva biedru mežu vērtības pieaugumā — jaunaudžu kopšana, meža stādīšana,” tā uz jautājumu par neto apgrozījuma apmēru atbild M. Kalvāns. Viņš stāsta, ka MPKS ir pieteikušies ES struktūrfondu programmas atbalstam un plāno dubultot savu neto apgrozījumu. “Ir, kur augt un tiekties,” tā nākotnes perspektīvas iezīmē M. Kalvāns. ◆
