Valles pagasta Mežmuižā „Tupiņu” māju saimnieks Eduards Vaičulēns darbina vairāk nekā 40 gadu vecu kalti.
Valles pagasta Mežmuižā „Tupiņu” māju saimnieks Eduards Vaičulēns darbina vairāk nekā 40 gadu vecu kalti. Apkaimes iedzīvotāji žāvē ne tikai mitrus graudus, bet arī zirņus, var sagrauzdēt miežus iesalam.
–– Kalti no kolhoza nopirku par metāllūžņu cenu, jo tā bija jau norakstīta, –– stāsta Vaičulēna kungs. –– Tajā savlaik bija kaltētas zālāju sēklas. Izremontējām, un nu jau daudzus gadus tā atkal darbojas. Rezerves daļas vecajai iekārtai vairs nevar nopirkt, tāpēc to taupām, pastāvīgi uzmanām, lai nekas nesabojātos.
Kaltes jauda ir neliela. Stundā divās tonnās graudu mitrumu var samazināt par septiņiem procentiem. Kā kurināmo izmantoju malku, un sakarsēto gaisu spēcīgs ventilators pūš graudos, kuri lēnām birst cauri rotējošam cilindram.
Valles pagastā kādreiz bija vēl viena šāda tipa kalte, taču tā vairs nedarbojas. Protams, ir arī citas vietas, kur kaltēt graudus lielākos apjomos, taču ne visi to var atļauties.
Mežmuižas kaltes iekārta ir ievērojama ne tikai tāpēc, ka tā darbojas jau vairāk nekā 40 gadu. Galvenais — saimnieks, kurš arī cienījamā vecumā (Vaičulēna kungam jau 74 –– aut.), joprojām sparīgi darbojas. Pārmūrējis kaltes krāsni, nu viņš palīdz tiem, kuriem lietainajā vasaras nogalē izdevies kaut ko nokult.
Vaičulēna kungs paspēj gan temperatūru uzmanīt, gan piemest malku kurtuvē, gan pārliecināties, vai graudi pietiekami sausi un attīrīti no pelavām. Viņš pats atzīst, ka nespēj sēdēt, rokas klēpī salicis. Visu mūžu strādāts un arī tagad bez darba nosēdēt nevar.
–– Nekāda peļņa jau neiznāk, — tā kaltes saimnieks. –– Galvenais, pašam nodarbošanās un citiem varu palīdzēt. Īpaši šoruden, kad graudi ir ļoti mitri un bez kaltes tos izžāvēt nav iespējams. Arī lopbarībai domātie mitruma dēļ var sapelēt.
