Vasaras beigās Seces un Sunākstes pagastā bija noteikta karantīnas teritorija, jo pirmo reizi tika konstatēta mežacūku saslimšana ar Āfrikas cūku mēri. Kas tagad jāievēro cūku audzētājiem, un vai mežos vēl ir mežacūkas? Stāsta jomas eksperti.
Zonā ierobežojumu nav
Āfrikas cūku mēris Latvijā plosās jau vairāk nekā divus gadus. Saistībā ar to paredzēti stingri tirdzniecības ierobežojumi cūkaudzētājiem reģionos, kur slimība atrasta mājas cūkām. Aizkraukles pusē šovasar šī sērga konstatēta mežacūkām, līdz ar to Secē un Sunākstē bija noteikta karantīnas zona, tā parasti ilgst 40 dienas.
Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Austrumzemgales pārvaldes vadītāja vietnieks Gunārs Rubins stāsta, ka nevienā mūsu puses pagastā cūku mēris nav konstatēts mājas cūkām, līdz ar to šobrīd visa bijušā Aizkraukles rajona teritorijā ir noteikta Āfrikas cūku mēra otrā riska zona — tas nozīmē, ka var transportēt gan produkciju, gan dzīvus sivēnus, bet tikai šīs zonas robežās, ne ievest no trešās zonas vai izvest uz brīvo, pirmo vai trešo slimības riska zonu bez PVD atļaujas. Nostādnes par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās Eiropas Savienības dalībvalstīs regulē EK lēmums, ar kuru skartajām valstīm tiek noteiktas Āfrikas cūku mēra riska zonas un tās tiek izmainītas atkarībā no slimības izplatības un meža vai mājas cūku saslimšanas gadījumiem. Aizkraukles pusē izmaiņu pagaidām nav.
Cūkaudzētājiem jābūt modriem
Vai cūku audzētājiem mūspusē aizvien jāievēro drošības pasākumi? “Obligāti!” uzsver veterinārais inspektors. “Domāju, cūku audzētājiem tie nav jāatgādina, taču visi biodrošības pasākumi cūku novietnēs aizvien ir stingri jāievēro.” Gunārs Rubins piebilst, ka ziemas periods slimības izplatības ziņā ir mierīgāks, bet jāatceras, ka aukstumā vīruss saglabājas un nobeigušās mežacūkas ir infekcijas avots. Savukārt pavasarī slimība var atkal uzliesmot un izplatīties, tāpēc cūku audzētājiem jābūt modriem.
Savukārt medniekiem, nomedījot mežacūku, aizvien Pārtikas un veterinārajā dienestā jānodod dzīvnieka asins paraugi, un tikai pēc atbildes saņemšanas var attiecīgi rīkoties ar gaļu.
Nokauj mēris
Kopumā PVD Austrumzemgales pārvaldē Jēkabpils un Aizkraukles mednieki pagājušajā gadā nodevuši ap 1300 paraugu no nomedītajām mežacūkām, no tām 68 bija slimas, bet 35 mežacūkas atrastas nobeigušās no Āfrikas cūku mēra.
“Zinot, ka atrod tikai 10 līdz 20 procentu no kopējā nobeigušos mežacūku skaita, un ņemot vērā vīrusa izturību, prognozes slimības samazināšanai mežacūku populācijā ir sliktas,” uzskata Gunārs Rubins.
Gunārs Rubins stāsta, ka mežacūkas atrod ne tikai mednieki, tās pamana mežstrādnieki, mežu īpašnieki, arī ārpus meža — mežmalās, uz lauka. “Tātad nav tā, ka slimais dzīvnieks lien biezoknī un noslēpjas, slimības norise kopš inficēšanās ir ātra,” saka viņš. “Ikvienam ir jāziņo PVD vai pašvaldībai par šādu atradumu.”
Fakts
◆ Aizkraukles pusē atrastas 28 beigtas mežacūkas, 26 no tām konstatēts Āfrikas cūku mēris. Visvairāk nobeigušos mežacūku atrasts Koknesē — 13, Aizkraukles pagastā — 4, Bebros — 3, Skrīveros — 3, pa vienai Iršos, Vietalvā, Secē un Sunākstē. Viena šovasar izvilkta arī no Daugavas Pļaviņās.
◆ No nomedītajām mežacūkām Āfrikas cūku mēris konstatēts samērā maz populācijas pārstāvēm:
četras slimas mežacūkas nomedītas Neretā, trīs — Bebros, pa divām — Vietalvā, Jaunjelgavā un Klintainē, pa vienai — Sērenes, Seces un Aiviekstes pagastā.
