Latvijas Mednieku asociācijas mājaslapā publicēts Eiropas Komisijas sagatavots dokuments, kurā izvērtēta mežacūku izšaušanas lietderība, ierobežojot Āfrikas cūku mēra izplatīšanos. Dokumentā secināts, ka mežacūku izšaušana tomēr nav pietiekami efektīvs līdzeklis slimības izplatības ierobežošanai.
Jebkāda infekcija var izplatīties jaunā vidē, ja tajā ir pietiekami daudz mērķa dzīvnieku. Savvaļas mežacūku medības varētu šķist kā vienkāršākais un tiešākais veids, lai ierobežotu viņu skaitu, lai atvieglotu Āfrikas cūku mēra (ĀCM) kontroli un likvidēšanu. Tomēr medību radītajam stresam varētu būt pretējas sekas — medības veicina mežacūku baru pārvietošanos, līdz ar to palielina arī kontaktu risku, veicinot dzīvnieku migrāciju no viena iecirkņa uz otru. Medības rada arī citus infekcijas riskus, piemēram, kad mednieki nonāk saskarsmē ar inficētiem mežacūku ķermeņiem, viņi paši var kļūt par slimības izplatītājiem. Tomēr jāņem vērā, ka medības var būt labākais veids, kā nodrošināt mežacūku paraugu iegūšanu.
Iepriekš mežacūku medības ir izmantotas klasiskā cūku mēra (KCM) ierobežošanai, tomēr ir maz liecību par to, ka medības bijušas efektīvs saslimšanas kontroles instruments. Galvenais iemesls — medībām ir neparedzama ietekme uz populācijas dinamiku atkarībā no dzīvnieku vecuma un dzimuma.
Teorētiski ir divi iespējamie scenāriji, kuri izmantoti KCM kontrolei:
1) jāmedī dzīvnieki, kas jaunāki par gadu. Uzskata, ka tas īslaicīgi samazinās dzīvnieku, kas ir pakļauti saslimšanas riskam, skaitu. Tomēr jauno dzīvnieku iegūšana saglabās pietiekami daudz vairoties spējīgu mātīšu, kuras radīs pēcnācējus, kas tāpat būs pakļauti saslimšanas riskam;
2) iespējama arī sivēnmāšu izšaušana, kas ilgtermiņā samazinās populācijas lielumu, tomēr tas īslaicīgi veicinās dzīvnieku pārvietošanos, radot ideālus apstākļus slimības izplatībai, jo vienlaikus tiks nogalināti arī dzīvnieki, kuriem jau izveidojusies imunitāte pret slimību.
Tādēļ medības nevar uzskatīt par efektīvu rīku ne tikai ĀCM, bet arī klasiskā cūku mēra kontrolei, jo ir iespēja, ka mežacūku medības radīs pretēju un nevēlamu efektu.
Ņemot vērā epidemioloģisko raksturīpašību līdzību starp ĀCM un KCM, prakse, kas novērota, cīnoties ar KCM, ir piemērojama arī gadījumos ar ĀCM. KCM gadījumā slimības kontrolei izmantojamas kā medības, tā arī vakcīnas, tomēr to nevar attiecināt uz ĀCM, jo pret šo saslimšanu nav vakcīnu.
Nav iespējams secināt, ka ātra mežacūku skaita samazināšana būs pietiekami efektīvs risinājums, lai izskaustu ĀCM. Jāņem vērā arī tas, ka Āfrikas cūku mēris radīs lielāku mežacūku mirstību nekā medības.
Tur, kur ir liels mežacūku skaits, populācijas samazināšana ar intensīvām medībām varētu atvieglot iespēju cīnīties ar ĀCM, tomēr tas būtu jāatļauj tikai pēc tam, kad rūpīgi izpētīta attiecīgās populācijas dinamika, vienlaikus darot visu, lai nepieļautu kontaktu starp mežacūku bariem, kā arī lai ierobežotu mežacūku pārvietošanos. ◆
