Kopš seniem laikiem ārstniecībā izmanto ne tikai ārstniecības augus, bet arī dažādus dzīvnieku orgānus, to spalvas, vilnu, ādu, taukus, indi un sekrētu. Ne mazāk derīgi ir arī kukaiņi, abinieki un rāpuļi.
Kopš seniem laikiem ārstniecībā izmanto ne tikai ārstniecības augus, bet arī dažādus dzīvnieku orgānus, to spalvas, vilnu, ādu, taukus, indi un sekrētu. Ne mazāk derīgi ir arī kukaiņi, abinieki un rāpuļi.
Medicīnas zinātnieki mūsdienās apstiprinājuši senā ārsta Paracelza tēzi par to, ka cilvēks var izārstēties, mērķtiecīgi lietojot tādus dzīvnieka orgānus, kādi pašam ir slimi. Piemēram, ja ir kaulu vai locītavu slimības (osteohondroze, artrīts, artroze), jālieto dzīvnieku skrimšļi un kaulu novārījums; ja ir slima sirds, jāēd ēdieni, kuri pagatavoti no lopu sirds; ja vāji darbojas nieres, jāēd nieru zupa. Lai būtu ērtāk, tiek ražoti preparāti no dzīvnieku asinsvadiem, acīm, smadzenēm, aizkuņģa dziedzera, virsnierēm, aizkrūts dziedzera. Tiem ir dots nosaukums — citokīni. Šie medikamenti ir efektīvi, bet padārgi, tāpēc nav pieejami plašām tautas masām. Taču ir visiem pieejami līdzekļi.
Lapsas zobs pasargā no suņiem
Piemēram, imunitātes stiprināšanai sekmīgi lieto vistu olu terapiju, suņu āda ir laba pret radikulīta sāpēm. Lapsas tauki palīdz locītavu sāpēm, kā arī ausu sāpēm un vājdzirdībai. Ja ar lapsas taukiem iesmērē kājas un rokas, tad ilgstoši nejūt nogurumu, veicot smagu fizisku darbu. Ja lapsas taukus sajauc uz pusi ar sadedzinātu olas čaumalu un iesmērē galvas ādu, tad mazinās matu izkrišana.
Ir uzskats, ja lapsas zobu nēsā pakārtu kaklā, to cilvēku nerej suņi.
Lāča žults dziedē brūces
Baloža (arī paipalu) olas ir sens pārbaudīts līdzeklis potences stiprināšanai. Baložu gaļa ir spēcinoša, īpaši ieteicama mazasinības gadījumā.
Lāča žults šķīdina žultsakmeņus; tauki sekmē brūču sadzīšanu un, iekšķīgi lietoti, veicina svešķermeņu (skabargu) izvadīšanu no audiem.
Zaķa smadzenes noņem nervu trīci, tā asinis palīdz pret resnās zarnas čūlaina iekaisumu.
No čūskas indes pagatavo ziedi locītavu, muskuļu, nervu ārstēšanai. Avicenna grāmatā “Veselības kanons” iesaka šādu recepti: ņem čūskas asti un galvu — katru sprīža garumā, sagriež gabaliņos, saliek māla podā, uzber 500 g sāls, 500 g diļļu sēklu, 500 g ingvera, saberž, tad uzlej 300 g medus. Podu no augšas aiztaisa ar mīklu un liek krāsnī stundu cepties. Lieto pa ēdamkarotei dienā. Šīs zāles uzlabo redzi, noņem nervu sāpes, stiprina prātu un pagarina mūža ilgumu. Senos laikos šo līdzekli lietoja lepras ārstēšanai. Čūskas gaļa ir pretinde visām indēm. Ja iekož čūska, tā jānosit, jāuzšķērž un gaļa jāliek uz koduma vietas. Šī gaļa uzsūc indi atpakaļ, tāpēc neveidojas tūska un zilums.
(“Vides Vēstis”)
