22. maijs — Starptautiskā bioloģiskās daudzveidības diena Mums pieder mežs, par kuru mēs, meža īpašnieki, visbiežāk domājam kā par nozīmīgu ienākumu avotu vai rezerves krājumu neparedzētiem gadījumiem.
22. maijs — Starptautiskā bioloģiskās daudzveidības diena
Mums pieder mežs, par kuru mēs, meža īpašnieki, visbiežāk domājam kā par nozīmīgu ienākumu avotu vai rezerves krājumu neparedzētiem gadījumiem. Mēs tomēr gribam, lai īpašums nestu mums ne vien peļņu, bet arī prieku un mierinājumu dvēselei.
Pēdējos gados aizvien biežāk runā par dabisku mežu un ainavu elementiem, par bioloģisko daudzveidību un nenoplicinošu mežsaimniecību. Risinājumu meklējumos zinātnieki visā pasaulē izstrādā jaunas, videi draudzīgas un vienlaicīgi ekonomiski izdevīgas meža apsaimniekošanas metodes.
Tomēr meža apsaimniekotāji nereti šīs prasības uztver kā aizliegumu iegūt maksimālus ienākumus no sava īpašuma.
Šobrīd mēs mežu cērtam, atjaunojam un kopjam līdzīgi lauksaimniecības kultūrām, apsaimniekojot to tikai kā viena tā elementa — koksnes — ieguves avotu. Rezultātā iegūstam plantāciju tipa mežaudzes. Taču dzīvs mežs ietver sevī visu tajā dabiski sastopamo elementu harmoniju, kurā katrai tā sastāvdaļai un procesam ir savs izskaidrojums. Sugu, biotopu un procesu dažādību mežā sauc par bioloģisko daudzveidību, un tās saglabāšana meža apsaimniekošanā nodrošina ilgu un produktīvu meža mūžu.
Pirmais solis ceļā uz ekonomiski izdevīgāku un vienlaicīgi arī videi draudzīgāku meža apsaimniekošanu ir spēja uztvert mežu kā kompleksu un dzīvu organismu. Meža saimniekam jābūt kā māksliniekam, kurš redz mežu kopumā. Jāiemācās saskatīt un iztulkot, ko nozīmē daudzveidība mežā — dažādie reljefa apstākļi, augšņu mitruma un auglības pakāpes, kā arī koku sugu un to vecumu dažādība.
Bioloģiski daudzveidīgu dzīvu mežu iespējams atjaunot, ikdienā strādājot un gūstot peļņu, taču jāievēro dažas vienkāršas likumsakarības:
* nepieciešams visā mežā saglabāt sausus kokus, stumbeņus un kritalas. Mirušie koki ir kā vitamīni jūsu mežam, jo nokaltušajos kokos un kritalās dzīvojošie kukaiņi iznīcina meža kaitēkļus, tādēļ mežs mazāk slimo.
* Atmiris koks ir kā savdabīgs daudzstāvu nams ar daudzām un dažāda lieluma kukaiņu ejām. Savukārt putni mirušo koksni izmanto gan kā vietu vieglākai pārskatāmībai medījuma nolūkošanai, gan arī kā ligzdošanas un barošanās vietu.
* Lai atvieglotu meža atjaunošanas darbus, kā arī, lai piesaistītu savam mežam dažādus dzīvniekus, izstrādājot cirsmas, nepieciešams saudzēt pamežu — īpaši kadiķus, mežābeles, blīgznas, lazdas, paaugu.
* Lai nodrošinātu mežaudzes stabilitāti, vietās, kur mežs saskaras ar nemeža zemēm (pļavām, laukiem, ūdeņiem, purviem), būtu nepieciešams saudzēt pārejas joslu aptuveni viena pieauguša koka augstuma platumā, kas būtu kā sava veida “apģērbs” jūsu mežam.
Prasme analizēt ainavu kopumā ir solis ceļā uz rītdienas mežsaimniecību.
