SIA “Jeld—Wen” jaunajā kokšķiedras plātņu rūpnīcā Aizkrauklē notika apaļā galda diskusija, kurā meža nozarē strādājošo uzņēmumu pārstāvji kopā ar Valsts meža dienesta speciālistiem.
SIA “Jeld—Wen” jaunajā kokšķiedras plātņu rūpnīcā Aizkrauklē notika apaļā galda diskusija, kurā meža nozarē strādājošo uzņēmumu pārstāvji kopā ar Valsts meža dienesta speciālistiem, premjeru un ekonomikas ministru apsprieda meža apsaimniekošanas situāciju Latvijā.
Diskusijas mērķis bija apspriest Latvijas meža nozares attīstību un tās izaugsmi ietekmējošos faktorus, kā arī iespējamos risinājumus, lai palielinātu nozares konkurētspēju.
Pašlaik ir svarīgi apzināt Latvijas kokrūpniecības vietu un lomu šībrīža tirgus situācijā, kā arī meklēt veidu, kā no meža nozares gūt vislielāko labumu.
Plešas plašumā
Statistika liecina, ka pēdējos 70 gados Latvijā ievērojami palielinājušās platības, kuras aizņem mežs. 1930. gadā mežs aizņēma tikai 24 procentus valsts teritorijas, taču 2003. gadā — jau 45 procentus. Aplēses rāda, ka 2007. gadā mežs klās jau pusi valsts teritorijas, un līdz ar to Latvija kļūs par vienu no mežainākajām valstīm Eiropas Savienībā. Tāpēc mežsaimniecība uzskatāma par vienu no būtiskākajām tautsaimniecības nozarēm. Diemžēl meža platības palielinātas, apmežojot lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Ne vienmēr tas saistīts ar apzinātu vērtīgo koku sugu stādīšanu. Daļu platību pārņēmis mazvērtīgo koku sugu mežs, laukiem aizaugot, tāpēc nepieciešama rūpīga situācijas izpēte.
Paši patērējam maz
Koku ciršanas apjoms Latvijā sasniedzis 12 miljonu kubikmetru gadā. Turpretī koksnes pieaugums ir 16 miljonu kubikmetru gadā. Taču, neraugoties uz ievērojamajiem koku ciršanas apjomiem, kokmateriālu pašpatēriņš Latvijā ir salīdzinoši zems — tikai 0,9 kubikmetri uz iedzīvotāju gadā. Iespējams, tas saistīts ar augstajām kokmateriālu cenām un zemo maksātspēju. Piemēram, Skandināvijas valstīs koksnes pašpatēriņš ir 1,5 kubikmetri uz cilvēku gadā.
Kokrūpniecība šobrīd ir otra lielākā pārstrādes rūpniecības nozare Latvijā, un tās kopējais apgrozījums ir 1,129 miljardi latu gadā. Turklāt tā nodrošina 27 procentus no Latvijas eksporta ienākumiem.
Lielāka pievienotā vērtība
Speciālisti atzīst, ka pēdējo 15 gadu laikā ievērojami mainījies eksportējamās koksnes sadalījums. Sākumā eksportēja lielākoties zāģbaļķus un papīrmalku, preci, kurai praktiski nav nekādas pievienotās vērtības. Toties šobrīd Latvija eksportē galvenokārt jau apstrādātus zāģmateriālus, kuri gatavi tūlītējai izmantošanai celtniecībā un koksnes pārstrādes nozarēs. Līdz ar to augstāka ir šo materiālu cena un lielāka peļņa.
Latvijas atjaunotās neatkarības sākumā gan izejvielu, gan darbaspēka izmaksas bija salīdzinoši zemas, tāpēc uzņēmumiem bija vieglāk iekarot daļu kopējā koksnes tirgus. Nu situācija ievērojami mainījusies. Strādājot atvērtā ekonomiskajā telpā, cenas izlīdzinās. Nepieciešama strauja darba produktivitātes palielināšana.
Nekorekts salīdzinājums
Darba ražīguma pieaugumu un izmaksu samazināšanos panāk, izmantojot jaudīgu un modernu tehniku, pēc iespējas samazinot rokām darāmā darba apjomu. Piemēram, mežizstrādē cilvēkus, kuri strādā ar motorzāģiem, aizstāj pašgājējmašīnas. Zviedrijā, Somijā un Norvēģijā ar šādām mašīnām izstrādā vidēji 24 kubikmetrus koksnes stundā. Savukārt Latvijā ievērojami mazāk — tikai 14 kubikmetru stundā. Valsts institūciju pārstāvji uzskata, ka tas saistīts galvenokārt ar strādājošo zemo profesionalitāti un nepietiekamo apmācību.
Tomēr mežizstrādes uzņēmumu pārstāvji iebilda, ka ir nekorekti šādi salīdzināt mežizstrādes tehnikas ražīgumu Skandināvijas valstīs un Latvijā. Lai arī mūsu valstī nav tik sarežģīti reljefa apstākļi, toties ir ļoti liela koku sugu un līdz ar to arī koksnes sortimentu daudzveidība. Turpretī Skandināvijas valstīs dominē skujkoki. Tāpēc arī izstrādājamo sortimentu skaits reti pārsniedz piecus vai sešus. Latvijā bieži vien cirsmā nākas izstrādāt pat vairāk nekā desmit sortimentu kokus. Tāpēc arī darba ražīgums nav tik augsts. Vaino nespējā piemēroties
Mežizstrādātāji, protams, piekrita, ka meža nozarē strādājošo apmācība pagaidām ir nepietiekama un valstij jāiegulda prāvi līdzekļi, lai vispirms sakārtotu izglītības sistēmu šajā jomā, nodrošinātu modernu materiāli tehnisko bāzi.
Ministru prezidents Aigars Kalvītis, kurš arī piedalījās diskusijā, jautāja, kāpēc tad joprojām nav izveidotas atbilstošas mācību programmas profesionāli tehniskajās skolās un augstskolās? Uz šo jautājumu valsti pārstāvošajiem meža nozares speciālistiem konkrētas atbildes nebija. Vien pārmetumi profesionālās izglītības sistēmai par neelastību un nespēju piemēroties pašreizējai tirgus situācijai un pieprasījumam.
Šobrīd mežā sāk strādāt arvien modernākas un sarežģītākas mašīnas. Diemžēl jaunos speciālistus, lai viņi varētu ar šo tehniku darboties, praktiski neapmāca. Uzņēmumi paši spēj noorganizēt vienīgi esošo strādnieku pārprofilēšanu. Taču tā nav iespējams darbam nozarē piesaistīt jaunus cilvēkus.
Jāskatās uz Krieviju
Attīstītās valstis, neraugoties uz to, ka pašmāju mežā ir pietiekami koksnes resursu, lielu daļu kokmateriālu importē. Arī Latvijas uzņēmēji jau sākuši veiksmīgu sadarbību ar partneriem Krievijā. Jau daudzus gadus zāģmateriālus no Krievijas ieved firma “Nelss”.
Kalvīša kungu interesēja, kāpēc citi uzņēmēji tik kūtri iesaistās darījumos ar Krievijas firmām.Tam ir vairāki iemesli. Vispirms bailes no nestabilā un neprognozējamā Krievijas tirgus, kur bieži vien darījuma iznākumu nosaka nevis biznesa intereses, bet administratīvie un politiskie rīkojumi. Šie paši rīkojumi gan var arī sekmēt cenu pazeminājumu.
Firmas “Nelss” direktors Uldis Asars atzina, ka pēdējā laikā Krievijā ievērojami pieauguši dzelzceļa tarifi. Īpaši tad, ja prece vedama uz Latviju. Vairākkārt palielināta arī izvedmuita uz Krievijas un Latvijas robežas. Tas tālab, ka šajā valstī biznesa attiecības ar Latviju vismaz pagaidām uzskata par īpaši neatbalstāmām. Turpretī eksporta virzienu uz Somiju atbalsta labprāt. Tur ir ļoti zemi dzelzceļa tarifi, un arī izvedmuita ir daudz mazāka.
Tomēr gan privātuzņēmēji, gan valsts institūciju pārstāvji sprieda, ka Krievijas tirgus ir vienīgā iespēja iegūt salīdzinoši lētus kvalitatīvas koksnes resursus.
Izmantosim visu koksni
Diskusijas laikā uzņēmēji pievērsa ierēdņu uzmanību tam, ka nepieciešams ne tikai panākt, lai valsts pasūtījumus saņem tās firmas, kuras godīgi maksā nodokļus, bet arī izmantot politiskos lēmumus, lai veicinātu atjaunojamo resursu izmantošanu enerģijas ražošanai tepat Latvijā. Šobrīd lielu daļu kurināmās šķeldas un skaidu granulu eksportē uz citām valstīm. Tajā pašā laikā valstī ieved citu veidu kurināmo. Pašlaik Latvijā neizmanto apmēram ceturto daļu no koksnes atliekām mežizstrādē, savukārt 20 procentu no siltumenerģijas ražošanā izmantotās koksnes sadedzina nelietderīgi. Tieši šo kurināmā veidu izmantošanas veicināšana var sekmēt valsts enerģētisko neatkarību.
***
Diskusijā piedalījās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols, Latvijas Kokrūpniecības federācijas prezidents Juris Biķis, Latvijas Mežizstrādātāju savienības prezidents Jānis Bertrāns, a. s. “Latvijas finieris” ģenerāldirektors Uldis Biķis, Latvijas Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijas prezidents Jānis Apsītis, SIA “Nelss” direktors Uldis Asars, Valsts meža dienesta ģenerāldirektors Jānis Kinna, a. s. “Latvijas valsts meži” viceprezidents Arnis Melnis un citi nozares pārstāvji.
