Portālā draugiem.lv pamanīju daudzesietes Andas Ozolas-Grāvītes galeriju “Manas sētās sēnes”. Tiešām skaistas baraviciņas.
Andai ļoti patīk sēņot, un Daudzeses mežos šo dabas velšu salasīts ne mazums. Gan Andai pašai, gan pārējiem ģimenē sēne numur viens ir baravika. Kā gan radās ideja šīs sēņu karalienes izaudzēt pašai? Pirms dažiem gadiem Anda bija dzirdējusi, ka tas ir iespējams, izberot zemē sēņu tīrīšanas pārpalikumus — kātiņus, bojātās un tārpainās daļas. Pie viņas mājas ir vieta, kur mežaina augsne, tur aug lazdas, ozols, pa kādam krūmam, un tieši tur arī visu izbēra. Pēc tam kaut kur izlasīja, ka baravikām vajadzīgs daudz mitruma, tātad daudz jālaista. Šogad Andai talkā nāca pati māte daba ar biežajiem lietiem. Vēl viņa uzzināja arī to, ka sēnes izaugs tad, ja zemē ieliks to saknītes. Tā kā sēņojot kādu sēni netīšām gadās nogriezt ar visu saknīti, tad arī tā nonāca pie pārējiem atkritumiem. Atlika vien gaidīt ražu.
Pagājušajā gadā izauga viena baravika. Ja jau izauga pērn, tad jābūt arī šogad — nodomāja Anda. Ieraudzīja baraviku pāri ceļam un nodomāja aiziet apraudzīt savu sēņu dārzu. Kā par brīnumu, no zemes bija izlīdusi baraviciņa apmēram sešu centimetru augstumā. “Pirmo izvārīju un apēdu viena pati, nevienam nedevu,” smej Anda, “man ļoti garšo vārītas baravikas ar sāli.” Kad izauga pārējās, no tām tika pagatavota mērce. Gan jau kāda nonāks saldētavā, lai mielotos ziemā. Varbūt Anda pievērsīsies baraviku audzēšanas biznesam? “Nē, nekas tāds man nav padomā,” nosmej daudzesiete. ◆
Uzziņa
Baravika ir beku dzimtas sēne, kuru lieto pārtikā kā vērtīgu ēdamo sēni. Tās atrodamas no jūnija vidus līdz oktobra vidum lapkoku, skujkoku un jauktajos mežos. Baravikas satur karotīnu, B1, B2, C un D vitamīnu, kā arī citas vērtīgas vielas.
