Neparasti siltā janvāra dēļ plaukst koku pumpuri, šur tur uzziedējuši bebrukārkliņi, asnus dzen pavasara puķes. Mežā turpina augt gailenes. Par to pārliecinājās arī “Staburags”. Tiesa, sēņu mežā nav daudz.
Neparasti siltā janvāra dēļ plaukst koku pumpuri, šur tur uzziedējuši bebrukārkliņi, asnus dzen pavasara puķes. Mežā turpina augt gailenes. Par to pārliecinājās arī “Staburags”. Tiesa, sēņu mežā nav daudz.
Uz mežu dodamies kopā ar Daudzevas mežniecības mežsargu Andri Akotu. Braucam uz attālāku meža nostūri, kur sēņu laikā, pēc Akota kunga teiktā, gailenes var gandrīz vai ar izkapti pļaut. Labu laiku ar auto līkumojam pa mežu. Tikko apstājušies veram braucamā durvis, sūnās turpat pie kājām mirdz pirmā gailene. Svaiga, tikko no sūnām izlīdusi. Taču, izstaigājuši Akota kunga iecienītākās sēņošanas vietas, atrodam tikai nedaudz gaileņu. Daļa no tām patiešām ir svaigas, tikko izaugušas, taču vairums ir vecu sēņu. Akota kungs spriež, ka tās varētu būt saglabājušās vēl no rudens. To, vai vērts steigties uz mežu pēc sēnēm, katram jāizlemj pašam. Sēņu ir ļoti maz, turklāt mežs pielijis, un vietām izbrist ir grūti. Tomēr pastaiga svaigā gaisā noderēs ikvienam.
Meteorologi vai ik dienu reģistrē vienu siltuma rekordu pēc otra un spriež, ka neparasto siltumu izraisījusi Atlantijas okeāna ūdeņu sasilšana un globālā klimatiskā parādība “El Ninjo” Klusajā okeānā.
10. janvārī 21 no 23 meteoroloģisko novērojumu stacijām visā Latvijā reģistrēja to novērojumu vēsturē augstāko janvāra gaisa temperatūru. +10,6 grādus reģistrēja Jelgavā, +10,5 grādus — Bauskā, +10,4 grādus — Dobelē un Skrīveros. Rīgā bija +10,2 grādi silts. Vissiltāk bija Mērsragā — +10,7 grādi.
Iepriekš janvārī ļoti siltas dienas bija 1992. un 2005. gadā, kad vienā no janvāra dienām gaisa temperatūra sasniedza +10 grādu.
Latvijā pirmās meteoroloģisko novērojumu stacijas darbojas kopš 19. gadsimta beigām, savukārt visā Latvijā gaisa temperatūru reģistrē kopš 1923. gada.
