Mēslos līdz ausīm — tā jāsaka par Jaunjelgavas vienīgo publisko tualeti pie autobusu pieturas Jelgavas ielā.
Mēslos līdz ausīm — tā jāsaka par Jaunjelgavas vienīgo publisko tualeti pie autobusu pieturas Jelgavas ielā.
Apskatot šo tualeti, jau no ārpuses māc šaubas, vai tur vispār vērts ieiet. Tomēr daudziem cilvēkiem to darīt spiež nepieciešamība. Brītiņu pastāvot, cauri Jaunjelgavai kursē autobusi uz Subati, Aknīsti, Jēkabpili, Rīgu. Brauciens ir ilgs, un uz ielas pasažieri dabiskās vajadzības nekārtos.
Neesmu bijis tualetes sieviešu pusē, bet stiprā dzimuma nodalījumā skats ir atbaidošs. Grīdas blokā podu vietā izsisti divi caurumi… Bez jebkāda paaugstinājuma, toties pietiekami lieli, lai ziemā, kad viss apledojis, necaurredzamā tumsā, jo elektrības tur nekad nav bijis, bērns iekristu un noslīktu mēslos. Cilvēki tumsā iekšā nemaz neiet un nokārto vajadzības turpat pie ieejas. Tie, kuri tomēr ieiet, tumsā izmīcījušies pa pieķēzīto grīdu, to visu ienes arī autobusā un savā dzīvoklī. Vai pilsētas domei un pašvaldības uzņēmumam “Nams” nerūp pilsētas gods, arī iedzīvotāju domas par saviem vadītājiem? Neticu, ka trūkst līdzekļu. Lai tualeti sakārtotu, nevajadzētu daudz.
Varbūt nerakstītu, ja pats kādā vakarā tualetē nebūtu iekāpis “mīnā”. To konstatēju, tikai apsēžoties autobusā, jo blakussēdošā dāma pameta savu vietu… Izlīdzējos ar polietilēna maisiņu, kurā iebāzu kāju ar sašmucēto kurpi, un tāds, galīgi sašutis, aizvilkos mājās.
