Aizvadītā nedēļa pagāja diezgan sa-springti, veicot dažādus darbus, saistītus ar apkures sezonas sākumu. Koknesē gan kurinām jau kopš oktobra sākuma. Pirmos pieteikumus par apkures nepieciešamību iesniedza Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskola un pirmsskolas izglītības iestāde “Gundega”. Šobrīd Koknesē apkure pieslēgta 99% māju. Katras mājas vecākais aptaujāja iedzīvotājus, tiklīdz vairākums piekrīt, apkuri pieslēdzam. Vēl palikusi viena četru dzīvokļu māja, kur trijos ierīkota tā saucamā Godmaņa krāsniņa, bet vienā dzīvoklī ir jauni īrnieki.
Sūdzību pirmajā apkures nedēļā bija ļoti daudz. Visi, kuri grib labāk dzīvot, vēlas savu mājokli iekārtot iespējami ērti, un dzīves apstākļu uzlabošanā ietilpst arī veco čuguna radiatoru maiņa. Taču nereti to dara uz savu roku. Tie, kuri piesaista speciālistus, problēmas nerada, bet, ja pašam zināšanu trūkst un palīgus neaicina, rodas dažādas problēmas, un rezultātā jācieš kaimiņiem. Diemžēl cilvēki nereti visu dara pēdējā brīdī. Arī šīs apkures sezonas sākumā vairāku dzīvokļu īpašnieki izteica vēlmi mainīt radiatorus. Tas nu veiksmīgi izdarīts.
Piektdien saistībā ar darbu biju izstādē “Vide un enerģi-ja” Ķīpsalā Rīgā. Tas ir lielākais pasākums Baltijā energoefektivitātes un vides tehnoloģiju jomā un ik gadu pulcē ap 100 firmu no vairāk nekā 10 valstīm. Izstādē aplūkojama plaša nozares uzņēmumu ekspozīcija, aktualitāšu prezentācijas. Tā kā nākamajā gadā Koknesē plānota katlumājas atjaunošana, braucām ar mērķi apskatīt apkurei nepieciešamās lietas — jaunos regulatorus un apkures katlus, uzzināt aktualitātes. Piedāvājumu ir daudz, tie sākotnēji šķiet arī salīdzinoši lēti, taču jāņem vērā dažādas nianses. Piemēram, piedāvā apkures katlu par Ls 500, taču aprīkojums maksā vēl pusotra tūkstoša latu.
SIA “Kokneses komunālie pakalpojumi” apkalpo arī ūdensvadu un kanalizācijas sistēmas. Aizsērējuma tīrīšana kanalizācijā ir bieži veicams darbs. Izstādē apskatījām arī tam paredzētās mūsdienu tehnoloģijas. Moderna trose maksā ap 3,5 tūkstošiem latu, tā aprīkota arī ar videokameru. Tāda ir Madonā, un lietota moderna mašīna ar visu aprīko-
jumu maksā ap 1,5 miljoniem latu. Šad tad lielo cauruļu tīrīšanai, ja paši nespējam tikt galā, izmantojam Madonas kolēģu pakalpojumus, tomēr tas nav lēti. Šogad viņu palīdzību lūdzām vienu reizi.
Pagājušajā nedēļā lasīju, ka valdība plāno grozījumus Medību likumā, lai atļautu medības ar loku un bultām. Pats esmu mednieks un tāpēc sekoju līdzi visām ar šo jomu saistītām aktualitātēm. Latvijā līdz šim tā nemedīja, tomēr par šāda veida medībām lielu interesi izrādījušas mednieku biedrības. Naktī šādas medības nav iespējamas, bet dienā pie zvēra jāpienāk loka šāviena attālumā, un tas ir aptuveni 35 metri. Tik tuvu piekļūt zvēram izdodas tikai ļoti retos gadījumos. Turklāt medības ar loku ir dārgs prieks, viena bulta maksā aptuveni 15 dolāru, salīdzinājumam — bises patrona maksā nedaudz vairāk par latu. Ar loku esmu šāvis, to izmēģināju pagājušajā gadā mednieku festivālā “Minhauzens”. Es pats gan medībās ar loku neietu. Domāju, tādas medības varētu būt pievilcīgas cilvēkam, kurš ir ļoti veiksmīgs mednieks, nomedījis 100 aļņu, cūku, buku.
Vēroju, kā veidojas vides aizsardzības un reģionālās attīstības lietu ministra Edmunda Sprūdža un Ventspils mēra Aivara Lemberga “epopeja”. Manuprāt, Sprūdžs rīkojas mazliet pārsteidzīgi un strauji. Vispār šī Lemberga lieta ir smags jautājums. Es domāju, ka Sprūdžam iecerētais neizdosies, jo Ventspils domei un iedzīvotājiem taču arī ir teikšana. Visus šos gadus, kopš Lembergs ir Ventspils pašvaldības vadītājs, pilsēta tomēr ir attīstījusies, sakopta, un to pilsētnieki novērtē. Ja Lembergu tiešām atstādinās no amata, iespējams, var sākties dažādas citas problēmas. Laiks rādīs, kā notikumi attīstīsies tālāk.
Beidzot kāds politiķis ir skaļi ziņojis, ka savulaik Eiropas Savienības (ES) veiktā cukura reforma bijusi kļūdaina. To aizvadītajā nedēļā atzina zemkopības ministre Laimdota Straujuma. Viņa pateica to, ko domā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju. Patlaban ES notiek asas diskusijas saistībā ar 2015. gadā plānoto cukura kvotu atcelšanu. Ļoti daudzas valstis nevēlas kvotu atcelšanu, par to ir tikai Latvija, Igaunija un Īrija. Ražot jau mēs drīkstam, tikai tas būtu ļoti dārgs cukurs, jo par tā ražošanu jāmaksā sodanauda — 350 latu par tonnu. Uzskatu, ka cukura nozares likvidēšana bija ļoti muļķīgs solis. Tagad veikls triks nezinātājiem ir zīmola “Jelgavas cukurs” izmantošana. Cukurs šajos iesaiņojumos ir dārgāks, bet cilvēki labprāt par to maksā vairāk, jo tas saistās ar laikiem, kad veikalos vēl varēja nopirkt mūsu pašu valstī saražoto. Patiesībā mēs pērkam sajūtas un atmiņas, saturs taču ir cits. Vismaz vienu fabriku vajadzēja saglabāt, lietuvieši to izdarīja, bet mēs ne.
Aizvadītās nedēļas nogalē devos medībās. Kopā ar kluba vīriem ik sestdienu pirms medībām braucam pastrādāt, veidojam jauno mednieku māju, bet pēc tam dodamies uz mežu.
