Labklājības ministre Dagnija Staķe, tiekoties ar pensionāriem Skrīveros, skaidroja izmaiņas pensiju likumā un atbildēja uz jautājumiem.
Labklājības ministre Dagnija Staķe, tiekoties ar pensionāriem Skrīveros, skaidroja izmaiņas pensiju likumā un atbildēja uz jautājumiem.
Sarunas sākumā ministre jokojot sacīja, ka Labklājības ministriju tautā dēvē par pensiju ministriju, taču īstenībā tā gluži neesot.
Kopā no šūpuļa līdz kapam
— Mēs ar cilvēku esam kopā no šūpuļa līdz kapam. Sākumā maksājam bērnu pabalstus, bet mūža galā aizgājēja tuvinieki bērēm saņem divas pensijas, — teica Dagnija Staķe.
Ministre informēja, ka valstī vērojams dzimstības pieaugums, jo janvārī izmaksāts gandrīz par 500 bērnu piedzimšanas pabalstiem vairāk nekā pērn. Tas varētu būt tāpēc, ka tagad bērna piedzimšanas pabalsts ir gandrīz par 100 latiem lielāks.
— Demogrāfijas situācijai jāuzlabojas, jo Eiropa strauji noveco, un Latvija dzimstības ziņā ir vienā no pēdējām vietām.
Ja tā turpināsies, 2050. gadā Latvijā uz vienu strādājošo būs viens pensionārs. Lai viņi un arī jau agrākie pensionāri saņemtu labu pensiju, valstij jāveido uzkrājums.
“Aplokšņu algas” samazinās
Iepriecina, ka sociālajā budžetā ir apmēram 30 miljonu latu uzkrājums, jo darba devēji arvien mazāk algas maksā aploksnēs. Īpaši jauni cilvēki sāk arvien biežāk pieprasīt darba devējam maksāt sociālo nodokli. Protams, darba devējs var pateikt — ja negribi algu aploksnē, vari iet.
Taču tā nevar pateikt augstas kvalifikācijas darbiniekiem, kuru firmās bieži vien pietrūkst, un tad darba devējam nav citas izejas — jāpieņem darbinieka prasības, godīgi maksājot nodokļus.
Liela problēma, protams, ir un būs tie potenciālie pensionāri, kuri lieto alkoholu un nevienā darbavietā ilgi nespēj noturēties. Kad pienāks pensijas laiks, valstij būs jādomā arī par viņiem.
Nodoklis arī no pensijas
Ministre atbildēja arī uz vairākiem jautājumiem.
— Kāpēc no pensijas, kura pārsniedz 100 latu, atskaita ienākuma nodokli? Kādas tiesības to darīt un vai to kādreiz atcels?
— Tas saistīts ar situāciju sociālajā budžetā. Pagaidām mēs nevaram neko mainīt. Nodokli atskaita no summas, par kādu pensija pārsniedz 100 latu.
Iespējams, mēs ar laiku šo summu, no kuras neko neatskaita, varētu palielināt līdz 150 latiem. Šis nodoklis nedaudz izlīdzina mazo un lielāko pensiju saņēmējus. 2006. gadā mazajām pensijām būs pielikums.
Ņems vērā darba stāžu līdz 1996. gadam
— Kāpēc pensionāriem, kuru pensijas pārsniedz 105 latus, neņem vērā darba stāžu līdz 1996. gadam un šogad pensiju vēl nepalielina?
— Pagaidām, ņemot vērā darba stāžu, ar nākamo gadu pensijas palielinās tikai tiem, kuri saņem mazāk par 105 latiem. Iepriekšējā darba grupa bija paredzējusi piemaksāt tikai tiem pensionāriem, kuri saņem līdz 80 latiem, mēs šo “latiņu” pacēlām līdz 105 latiem. Mums diemžēl nav naudas drukājamās mašīnas…
Tikai sociālās iemaksas
— No kā veidojas pensiju fonds?
— Tikai no sociālajām iemaksām. Patlaban pensiju fondā ir ap 500 miljonu latu, viss sociālais budžets — ap 700 miljonu latu. Tur ietverti arī invaliditātes, maternitātes, slimības un citi pabalsti. Šo naudu citas ministrijas no mums nevar ne aizņemties, ne atņemt.
— Latvijā ir daudz miljonāru. Vai kāds ir piedāvājis iemaksāt lielāku naudassummu sociālajā budžetā kā dāvanu?
— Nē, nekas tāds nav piedāvāts.
Skrīverieši jautāja arī par konkrētām pensijām, taču ministre viņiem ieteica vērsties vietējā sociālās apdrošināšanas nodaļā un pašvaldības sociālajā dienestā.
