Latvijas iedzīvotāju regulārās aptaujas par attieksmi pret Eiropas Savienību uzrāda svārstīgu līdzsvaru 40 procentu robežās starp eiropiekritējiem un eironoliedzējiem, kā arī plašu neziņas pelēko zonu.
Latvijas iedzīvotāju regulārās aptaujas par attieksmi pret Eiropas Savienību uzrāda svārstīgu līdzsvaru 40 procentu robežās starp eiropiekritējiem un eironoliedzējiem, kā arī plašu neziņas pelēko zonu.
Eiroskepticisms aug visā Eiropā
Latvijā pozitīva attieksme pret iestāšanos Eiropas Savienībā ir viļņveidīgi svārstījusies un tagad noplakusi viļņa zemākajā punktā — turpat zem 40 procentiem. Zemāks ir tikai igauņu balsojums par iestāšanos ES — 36 procenti.
Eiroskepticisma pieaugums novērojams ne tikai citās kandidātvalstīs, bet arī pašās ES dalībvalstīs, kur tāpat nesaprot, kāpēc vajadzīga paplašināšanās. Nesaprot, ka tieši paplašināšanās var dot lielāku pensiju viņu vecumdienām.
Labākie kaimiņi — skandināvi
Tikai Dienvideiropas valstis — Spānija, Portugāle, Grieķija — atbalsta ekonomiski mazāk attīstīto valstu iestāšanos un solidarizējas ar tām, jo pašas gājušas cauri tādām pašām grūtībām.
Vai ES vienādi izturas pret visām desmit kandidātvalstīm? Valstu attiecību līmenī — jā, bet iedzīvotāji neslēpj savas simpātijas un antipātijas. Pret Latviju visvienaldzīgākie ir tālākie — Francija, Spānija, Itālija, Lielbritānija. Vislabākie kaimiņi visā Eiropā izrādījušies skandināvi, jo tik daudz atbalsta kā Baltijas valstīm — pāri par 70% Zviedrijā un Dānijā — nav nevienai citai kandidātvalstij.
Tomēr jaunpienācēju vidū latvieši izceļas ar kādu Eiropā visai nesaprastu un skaužamu īpašību.
Bailes lielākas nekā cerības
Piemēram, poļi Eiropu uzskata par bagātnieku klubu, kura biedri cenšas viens otru atbalstīt — viņi baidās kļūt par nabaga radinieku to vidū. Bet vislielākās bailes esot pārņēmušas latviešus — viņu “uzmanība ir fokusēta uz ekonomiskajām problēmām, kas moka valsti”.
Slovēņi un kiprieši ir vislielākie ES piekritēji, čehi un igauņi — daudz pragmatiskāki un bez emocionāliem argumentiem, ungāri noteikti redz pievienošanos kā nepieciešamību, kas rada tiklab lielas cerības, kā lielas bailes. Poļiem bažas ir daudz lielākas nekā cerības. Rumāņi vienprātīgi un ar entuziasmu vēlas pievienoties Eiropas “ģimenei”, kaut arī viņu valstij būtu jāiet caur sabrukumu un pārkārtojumiem. Slovākiem ir ļoti pretrunīga attieksme, bet radikālas opozīcijas iestājai ES.
Kaut arī igauņu balsojums par ES šodien būtu vēl negatīvāks nekā Latvijā, ziemeļu kaimiņi atšķiras ar pragmatiskāku domāšanu un gaišāku skatu uz nākotni. Igauņi saredz sevi Eiropā, turklāt vispirms kā Ziemeļvalsti.
