Čir! čir! Esam divi jautri papagaiļi no Kokneses. Mums gan tādi līdzīgi vārdi — Čipa un Čips, bet tas tikai cilvēku fantāzijas trūkuma dēļ! Ai!
Čir! čir! Esam divi jautri papagaiļi no Kokneses. Mums gan tādi līdzīgi vārdi — Čipa un Čips, bet tas tikai cilvēku fantāzijas trūkuma dēļ!
Ai! Nu gan aizrunājāmies! Bet mēs varam runāt visu dienu par jebkuru jautājumu. Tiesa, mēs runājam tikai saimnieces klātbūtnē, bet, ja ienāk kāds svešinieks klusējam, kā ūdeni mutē ieņēmuši. Neies jau kuram katram stāstīt visus jaunumus. No kurienes mēs visu uzzinām? Mums blakus ir televizors, un mēs visu kārtīgi iegaumējam, lai pēc tam varētu apspriest.
Reiz gan bija baigie joki. Saimniecei bija atbraukusi radiniece — tāda smalka kundzīte no Rīgas. Par godu šim notikumam mūs palaida brīvībā. Aplidojām goda apli, pēc tam Čipa uzlaidās viešņai uz galvas. Kā viņa spiedza! It kā mēs būtu dinozauri. Pēc tam mūs trenkāja pa istabu, jo gribēja dabūt būrī. Bet kas mums! Mēs tik lidojam! Čipa gan šajās sacensībās mazliet cieta. Rīgas madāma, viņu ķerot, izrāva pusi astes. Pusgads pagāja, kamēr tā atauga.
