Latvijā gada laikā ir daudz dienu, kad pie mājām jāizkar Valsts karogs. Viena no tām — 11. novembris, kad svinam Lāčplēša dienu. Diemžēl katru gadu karogus pie privātmājām izkar arvien retāk.
Latvijā gada laikā ir daudz dienu, kad pie mājām jāizkar Valsts karogs. Viena no tām — 11. novembris, kad svinam Lāčplēša dienu. Diemžēl katru gadu karogus pie privātmājām izkar arvien retāk.
“Staburaga” redakcijai piezvanīja skrīverietis Osmaņa kungs un ieteica pavērot, vai pagastos svētkos un atceres dienās izkar Valsts karogu.
“Daudzviet karogu neizkar, turklāt šādas rīcības iemesls nebūt nav naudas trūkums,” sacīja Osmaņa kungs. “Pagalmā stāv lepna automašīna, bet karoga pie mājas nav. Braucu uz Valli, un arī tur, īpaši Taurkalnē, situācija līdzīga. Tikai reti pie kuras mājas bija izkārts Valsts karogs.”
Pārliecinājos, ka 11. novembrī arī Skrīveros karogi bija izkārti lielākoties pie mājām centrālajā — Daugavas ielā. Jo mazāka ieliņa, jo retāk bija pamanāms sarkanbaltsarkanais karogs.
Šajā gadījumā vainojama arī pašvaldība, jo tieši pašvaldības darbiniekiem, sadarbojoties ar vietējo policijas inspektoru, būtu jārūpējas par to, lai Valsts karogu izkārtu ikreiz, kad tas nepieciešams. Valsts noteiktās kārtības ignorētājiem būtu jāsaņem paredzētais sods.
Par Ministru kabineta noteiktā Latvijas Valsts karoga pacelšanas veida vai kārtības pārkāpšanu Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzēts naudassods līdz trīsdesmit latiem, bet par Valsts karoga vai citu valstu karogu nepacelšanu Saeimas, Ministru kabineta, rajonu padomju, pilsētu domju vai pagastu padomju noteiktajās dienās vai gadījumos paredzēts naudassods līdz piecdesmit latiem.
Ja vaicātu, kāpēc karogs palicis neizkārts, daudzi, iespējams, aizbildinātos ar nezināšanu, lai gan vismaz dažas svarīgākās Valsts svētku dienas būtu jāzina katram. Cits varbūt atrunātos ar aizmāršību. Lai vai kā, tāda rīcība ir necieņa pret valsti, kurā dzīvojam.
