Neretiete Dzintra Cīrule jūsmo par trimdas dzejnieces Zentas Liepas, kuras saknes meklējamas Neretā, dzeju.
Neretiete Dzintra Cīrule jūsmo par trimdas dzejnieces Zentas Liepas, kuras saknes meklējamas Neretā, dzeju. Lai arī Zenta Liepa nav tik populāra kā, piemēram, Velta Toma, viņas dzejoļi ir emocionāli, no tiem strāvo mīlestība un ilgas pēc dzimtenes.
Zenta Liepa dzimusi 1912. gada 10. aprīlī Lietuvā dzirnavnieka ģimenē. Neilgi pēc meitas piedzimšanas Liepu ģimene pārcēlās uz dzīvi Neretā. Zentas un pazīstamās trimdas dzejnieces Veltas Tomas bērnības takas savijušās kopā, abas mācījušās Riekstiņskolā. Liepu ģimene 1944. gadā izsūtīta trimdā, Zenta Liepa mirusi 76 gadu vecumā — 1988. gada 13. septembrī Ņujorkā.
Pirmie dzejoļi publicēti, vēl dzimtenē dzīvojot, “Jēkabpils Vēstnesī”, “Daugavas Vanagos” un citur, bet tikai trimdas gados viņa pa īstam attīstījusi savu dzejnieces talantu. Zenta Liepa raksta tipisku mēness dzeju, tajā dominē mēness krāsas — sudraba, balta, zila, viņas simboliskā puķe ir ūdensroze.
Pagājušā gadsimta piecdesmitie gadi Latvijā un pasaulē asociējas ar dalītu latviešu kultūru. Otrais pasaules karš beidzies, bēgļu nometnes likvidētas, latviešu literāti un kultūras darbinieki pasaules ceļos, arī Ņujorkā. Pazīstamais trimdas dzejnieks Linards Tauns apmeties Ņujorkā, pilsētas daļā, ko dēvēja par “Elles ķēķi” (“Hell”s kitchen”).
Arī Zenta Liepa aktīvi iesaistījusies “Elles ķēķī”, kas pulcēja daudzus latviešu literātus un māksliniekus. Dzejnieki Linards Tauns un Gunars Saliņš bija “Elles ķēķa” dvēseles, bet ap viņiem — gleznotājs Fridrihs Milts, baletdejotājs Bruno Klaips, rakstnieki Nikolajs Kalniņš, Vitauts Kalve, mākslinieki Vilis Kūmiņš, Kārlis Saliņš, Andrejs Burtnieks, fotogrāfs Bruno Rozītis, čellists Treimanis, dzejnieces Aina Kraujiete, Baiba Bičole, rakstniece Rita Liepa, dzejnieks Jānis Krēsliņš, gleznotāji Sigurds Vīdzirkste, Jānis un Anna Annusi, vēsturnieks Juris Longvērts.
Tā bija trimdinieku enkura vieta. Kā latviešu republika republikā, kur tikās paši un kur iebrauca latvieši no visām pasaules malām. “Elles ķēķa” pulcēšanās reizēs raisījās sarunas par dzīvi, Latviju, dzeju, mākslu, tika dzerts šampanietis no “mūzas kurpītes”.
Zenta Liepa trimdā uzrakstīja un izdeva vairākus dzejoļu krājumus:
“Mēness akmens” (1949.), “Dzintara meklētāja” (1959.), “Vara gredzens” (1965.), “Gaismas sijātājs” (1969.), “Mazā zeme” (1971.), “Atspulgu nams” (1974.), “Zvaigžņu gaisma, sniega gaisma” (1975.), “Mans logs” (1977.), “Divas saules” (1982.). Visiem krājumiem, izņemot pirmos divus, vākus ilustrējis Zentas Liepas vīrs — mākslinieks Edmunds Liepiņš.
(Izmantoti Dzintras Cīrules savāktie materiāli)
