Protams, mīļais, nav jau grūti man tevi atkal nomazgāt.
Protams, mīļais, nav jau grūti
Man tevi atkal nomazgāt.
Protams, mīļais, nav jau grūti
Man tavu miegu nosargāt.
Vēl atceros es kāzu valsi —
To rožu klēpi smaržīgo
Un savu aizsmakušo balsi,
Un tavus glāstus burvīgos.
Vēl atceros, kā roku rokā
Mūs miglā sveicināja rīts,
Kā katrā smaidā, katrā jokā
Krājās mīļums sengaidīts.
Es atceros un, protams, paldies
Par labo, gaišo, priecīgo!
Par to, ka bieži nenomaldies
Tu savās dziņās grēcīgās.
Es nekliegšu, bet… velns parāvis,
Kad beidzot pestīšana nāks,
Kad gadīsies tev priekšā grāvis,
No kura izrāpojot sāks
Tev sirdsapziņu šaubas plosīt
Par to, vai atkal piedots tiks?
Vai, tavu grāvju smaku ostot,
Man tevi mazgāt neapniks?
