Šodien ir melnā piektdiena, un vienmēr šādās reizēs es kļūstu tramīga. Nevaru tā īsti saprast, kā šo dienu aizvadīt. Parasti tad palīdzību meklēju interneta dzīlēs. Jau septembrī kristiešu numerologs, zvaigžņu pētnieks un publicists Deivids Mīds pareģoja, ka, sākoties oktobrim, liela daļa pasaules vairs nebūs tāda, kāda tā bija agrāk, piebilstot, ka gaidāmi grūti laiki. Droši vien 13. datumā grūtie laiki paredzami dubultā.
Internetā izlasīju, ka skaitlis 13 tiek uzskatīts par balansa un pilnības grāvēju, nelaimes nesēju. Taču pats interesantākais, šajās dienās ir novērots zemāks negadījumu, avāriju un katastrofu skaits. Tas tāpēc, ka cilvēki atceras: “Ja pats sevi sargāsi, tad arī Dievs tevi sargās.” Tā daru arī es. Ir ticējums — ja melnajā piektdienā saplīst spogulis, sekos septiņi nelaimes gadi. Lai nekas tāds nenotiktu, visus spoguļus aiznesu uz pagrabu. Viens no ticējumiem vēsta — ja melnajā piektdienā nogriež matus, nomirs kāds ģimenes loceklis. Es jau atcēlu vizīti pie friziera, piedevām šodien neķemmēšu arī matus. Lai izvairītos no neveiksmēm, šajā dienā līdzi jānēsā laimes talismans — zaķa ķepa vai ķiploku krelles. Es jau vakar sagatavoju ķiploku krelles. Kad šodien braucu autobusā, kāda klīrīga kundzīte rauca degunu, bet kas man — laime ap kaklu un neveiksmes pa gabalu mūk.
Izabella
