Gandru skaits Latvijā samazinājies gandrīz divas reizes.
Gandru skaits Latvijā samazinājies gandrīz divas reizes
Latvijas ornitoloģijas biedrība jau kopš 1996. gada izvēlas gada putnu. Parasti par tādu kļūst kāda labi pazīstama putnu suga, kuras situācija liecina par nopietnām dabas aizsardzības problēmām.
Lai pievērstu sabiedrības uzmanību pārlieku lielajai mežsaimniecisko darbu intensitātei Latvijas mežā, par 2008. gada putnu izvēlēts melnais stārķis.
Melnais stārķis (gandrs) ir viena no harizmātiskajām un joprojām arī viena no vissliktāk zināmajām Eiropas lielajām putnu sugām, kaut gan kopš 1993. gada tieši Latvijā sākta šīs sugas starptautiskās izpētes programma.
Melnie stārķi ir tālo distanču gājputni, kas vasaras sezonā ir sastopami plašā teritorijā Eiropā un Āzijā, bet ziemu pavada Aizsahāras Āfrikā vai Dienvidāzijā, migrējot vienā virzienā līdz pat 7000 km tālu. Izolēta melno stārķu populācija dzīvo arī Dienvidāfrikā.
Stārķi visvairāk dzīvo vienatnē vai ligzdošanas laikā pāros, arī baroties viņi cenšas vienatnē, izņemot ļoti labās barošanās vietās, kur var sapulcēties grupās. Melnie stārķi veido monogāmu pāri, kas dzīvo kopā daudzus gadus.
Latvijā melnie stārķi atgriežas marta beigās, aprīļa sākumā, agrākie putni redzēti jau marta vidū. Uzreiz pēc atgriešanās viņi izremontē ligzdu, pārojas, dēj olas un sāk perēšanu. Melnie stārķi ir ļoti konservatīvi un savu ligzdu, ja vien viņus neaizdzen, var izmantot ilgus gadus. Latvijā ilgākā zināmā ligzda lietota vismaz 57 gadus, taču gadījumu, kad vienā ligzdā putni dzīvo vairāk nekā 30 gadu, ir daudz. Iespējams, dabiska ligzdas maiņa ir saistīta ar viena putna (tēviņa) bojāeju, jo zināms, ka savvaļā melnā stārķa mūžs var sasniegt vismaz 26 gadus.
Melnais stārķis olas perē nedaudz ilgāk par mēnesi, un pēc mazuļu izšķilšanās viens no vecākiem paliek ligzdā, līdz mazuļi sasnieguši 3—4 nedēļu vecumu. Pēc tam līdz lidspējas sasniegšanai (apmēram vēl mēnesi) mazuļi ligzdā mīt vieni paši. Vecāki viņus tikai baro četras, piecas reizes dienā.
Galvenā barība ir nelielas zivtiņas, kuras putni ķer, aktīvi meklējot strautos vai seklās nelielās meža upītēs, retāk arī dīķos. Nozīmīga papildu barība Latvijā ir vardes. Arī pēc tam, kad jaunie putni ir sākuši lidot, viņi līdz pat aizlidošanai ligzdā atgriežas nakšņot.
Kopš neatkarības atjaunošanas melno stārķu skaits Latvijā ir samazinājies gandrīz divas reizes. Bojā gājušas arī daudzas no agrāk zināmajām melno stārķu ligzdām. Tādēļ akcijas laikā aicināsim vākt ziņas par melnā stārķa novērojumiem visā Latvijā.
